Elektrības šizofrēnija, izmisums vai cinisks aprēķins?
Ivars Zariņš, Saeimas deputāts17.06.2014.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Saeimai nodots izskatīšanai valdības sagatavotais likumprojekts „Par valsts atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksu segšanai”, kura mērķis ir noteikt atbalsta kārtību un apjomu minētajām mājsaimniecībām pēc regulētā tarifa atcelšanas.
Šāds atbalsts noteikti ir vajadzīgs, jo citādāk sociāli atbildīga elektrības tirgus atvēršana vienkārši nav iespējama. Tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tirgus atvēršana valdībai kārtējo reizi bija jāatliek, jo par šāda kompensācijas mehānisma izveidi nemaz nebija padomāts!
Diemžēl, ja mēs palūkojamies, kāds tad ir valdības piedāvātais kompensācijas mehānisms, tad to nekādi nevar nosaukt par pārdomātu, sociāli atbildīgu un atbilstošu situācijai.
Pirmkārt, šis mehānisms paredz sniegt atbalstu tikai tām mājsaimniecībām, kurām ir noslēgti tiešie līgumi ar elektroenerģijas tirgotāju. Tas neparedz iespēju atbalstu saņemt tiem, kuriem tas pienāktos, bet nav šo tiešo līgumu ar elektrības tirgotāju - piemēram, ja dzīvoklis tiek īrēts, vai norēķins tiek veikts ar apsaimniekotāja starpniecību. Tas nozīmē, ka būs cilvēki, kuriem tik tiešām šo palīdzību vajadzēs, bet viņi nevarēs to saņemt.
Turklāt šis atbalsta mehānisms paredz visām mājsaimniecībām vienu un to pašu atbalsta apjomu neatkarīgi no reālās nepieciešamības, neatkarīgi no tā, cik mājsaimniecībā ir atbalstāmo personu – viens vai arī tā ir daudzbērnu ģimene, - tie tik un tā būs pieci eiro mēnesī.
Šādu risinājumu nekādi nevar uzskatīt par adekvātu, sociāli atbildīgu un ekonomiski pamatotu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka valdības piedāvātais kompensāciju apjoms, salīdzinot ar tiem ieņēmumiem, ko valsts budžets saņems, iestumjot mājsaimniecības elektroenerģijas tirgū, ir paredzēts daudzkārt mazāks - ieņēmumi būs mērāmi vairākos desmitos miljonu, savukārt kompensācijas apmērs gada griezumā ir apmēram 5,1 miljons eiro. Papildu ienākumi valsts budžetā no PVN vien, ko nomaksās mājsaimniecības, būs vairāk nekā 10 miljonu. Jau tas vien ir apmēram divreiz vairāk, nekā valdība ir paredzējusi kompensācijām.
Līdz ar to rodas pamatots jautājums: kādi ir patiesie valdības mērķi, ja tā vispār sajēdz, ko īsti dara, un vai tiešām šādu tirgus liberalizāciju varam uzskatīt par pārdomātu un sociāli atbildīgu?
Vēl jo vairāk, ja palūkojamies, kā valdība piedāvā īstenot šo kompensācijas mehānismu, - proti, nevis izmantojot valsts struktūras, kas paredzētas sociālā atbalsta sniegšanai, bet uzliekot to īstenot komersantiem - elektroenerģijas tirgotājiem, kuriem ar to nav nekāda sakara, bet kuri ir izvēlēti kā "malējie" šajā shēmā, jo pašvaldības principiāli atteicās uzņemties šī atbalsta administrēšanu, pamatoti uzskatot valdību par neuzticamu partneri, kurš atkal var neizpildīt savus solījumus, kā jau to reiz izdarīja ar GMI (garantētās minimālās iztikas) izmaksām.
Līdz ar to tiek paredzēts, ka komersantiem būs jākreditē elektrības lietotāji paredzētā atbalsta apjomā, nesaņemot šo summu par saviem sniegtajiem pakalpojumiem, un pēc tam jāgaida, kad valsts to atmaksās. Tas paralēli uzliek vēl arī papildu slogu - katram komersantam veidot atbilstošu datubāzi un pēc tam to visu administrēt un salāgot ar valsts informācijas sistēmām.
Tie ir ne tikai papildu izdevumi – šāda sistēma apgrūtina jaunu elektrības tirgotāju ienākšanu mājsaimniecību tirgū, nozīmīgi kropļojot konkurenci un padarot situāciju izdevīgu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir naudas rezerves, finanšu plūsma un var to atļauties. Tāds ir esošais elektroenerģijas tirgotājs Latvenergo, bet pārējiem tas būs nozīmīgs apgrūtinājums, turklāt uzturēt un administrēt šādu sistēmu tirgotājam nāksies uz savu esošo klientu rēķina, kas esošo mājsaimniecību tirgus monopolistu Latvenergo nostāda nesalīdzināmi izdevīgākā situācijā nekā jaunpienācējus.
Līdz ar to valdības darbošanās ap elektrības tirgus virināšanu izskatās aizvien šizofrēniskāka: kad no vienas puses mājsaimniecības tiek stumtas iekšā tirgū, bet no otras puses tiek darīts tā, lai mājsaimniecībām būtu liegta iespēja baudīt šos tirgus liberalizācijas augļus, jo vienkārši nebūs tirgotāju, kas būtu motivēti ar to nodarboties. Bet varbūt valdībai tas nemaz nerūp - galvenais ir liberalizēt un iegūt budžetā pēc iespējas vairāk ienākumu?
Nav jābrīnās, ja uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām Latvenergo tiks ieteikts paaugstināt savu tarifu mājsaimniecībām, jo patiesībā savulaik lielā steigā koalīcijas sagatavotie likumprojekta grozījumi par tarifu iesaldēšanu ir vai nu apzināts brāķis, vai bezatbildīga nolaidība - tie nemaz neparedz tarifu iesaldēšanu un tie var tikt paaugstināti jebkurā brīdī!
Tas viss uzskatāmi parāda, ka valdība nav spējīga atbildīgi, sistēmiski pareizi un sabiedrības interesēm atbilstoši risināt arī šo jautājumu. Atliek vienīgi cerēt, ka šoreiz Saeimai tiks dots pietiekoši daudz laika, lai izlabotu kārtējo valdības brāķi vai arī izstrādātu citu kompensācijas mehānismu.
Seko mums 
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
