Kā Ieslodzījuma vietu pārvalde spēj pateikt, cik ieslodzīto var izdarīt pašnāvību?
Sergejs Čepjolkins, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka p.i.25.04.2013.
Komentāri (4)
Iesaki rakstu: 
Ieslodzījuma vietu pārvaldē (turpmāk - Pārvalde) 2013.gada 12.martā saņemts 2013.gada 8.marta iesniegums (Pārvaldes reģ.Nr.1388), kurā iesniedzējs norāda, ka saistībā ar Pārvaldes amatpersonas publiski sniegtajiem datiem pašlaik Latvijas cietumos atrodas 230 personas ar tieksmi uz pašnāvību.
Pamatojoties uz iepriekšminēto, iesniedzējs lūdz sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem: 1. kā tieši ir noteikts šo personu skaits; 2. kā tieši ir noteikts šo personu stāvoklis un attiecīgā tieksme; 3. kādi tieši pētījumi ir veikti, kas tos ir veicis, kad tie ir veikti, pēc kā pasūtījuma tie ir veikti, kas ir pasūtījis šos pētījumus, kāda ir bijusi šo pētījumu metodika, kur un kā iesniedzējs var iepazīties ar šiem pētījumiem.
Sakarā ar iesniedzēja iesniegumā norādītajiem jautājumiem par informācijas sniegšanu par kārtību, kādā ieslodzītie tiek uzņemti uzskaitē kā personas ar tieksmi uz pašnāvību, Pārvalde savas kompetences ietvaros sniedz turpmāk norādīto informāciju.
Pārvalde atkārtoti paskaidro, ka, lai visās Pārvaldes struktūrvienībās noteiktu vienotu apcietināto un notiesāto ar noslieci uz dažādiem ekscesiem kontroles kārtību (tai skaitā ar noslieci uz pašnāvību), Pārvalde ir sniegusi ieslodzījuma vietām metodiskos norādījumus, kas ir paredzēti tikai un vienīgi dienesta vajadzībām un ir saistoši amatpersonām, nevis ieslodzītajām personām.
Saskaņā ar metodiskajiem norādījumiem, pieņemot personu ieslodzījuma vietā, ieslodzījuma vietas administrācija, izvērtējot ieslodzītā personību, kā arī citas ziņas, kas dod pamatu uzskatīt, ka personai ir noslieces uz dažādiem ekscesiem, pieņem lēmumu atzīmes izdarīšanai vai noņemšanai ieslodzītā personas lietā.
Saskaņā ar iepriekšminētajiem metodiskajiem norādījumiem, lai uzņemtu ieslodzīto kontrolē kā personu ar noslieci uz suicīdu, ir nepieciešams pamatots ieslodzījuma vietu darbinieka ziņojums. Lielākoties ziņojumu ar lūgumu uzņemt kontrolē kā personu ar noslieci uz suicīdu noformē ieslodzījuma vietas ārsts (ārsts psihiatrs vai internists) vai ieslodzījuma vietas psihologs.
Ieslodzījuma vietu ārstniecības iestāžu medicīnas personāls ar mērķi konstatēt garastāvokļa pasliktināšanos un tendenci uz suicidālo uzvedību veic šādas darbības:
visu no brīvības jaunuzņemto apcietināto personu profilaktiskā medicīniskā apskate; visu ieslodzīto profilaktiskā apskate vienu reizi gadā;
apcietināto un notiesāto personu, kuras pārvieto no vienas ieslodzījuma vietas uz otru ieslodzījuma vietu, profilaktiskā apskate;
apcietināto un notiesāto personu ārsta apskate pēc minēto personu vēlēšanās un pieprasījuma;
apcietināto un notiesāto personu medicīniskā apskate pēc ieslodzījuma vietas personāla pieprasījuma;
gadījumā, ja medicīnas personālam ir aizdomas par ieslodzītā tendenci uz suicīdu, informācija tiek sniegta speciālistiem (psihiatram un psihologam), kuri atbilstoši savai kompetencei veic tālāko darbību suicīda prevencijai.
Ieslodzījuma vietu psihologi suicīda riska diagnostikai pielieto Amerikas suicīda novēršanas asociācijas izstrādāto „Suicīda draudu vērtības skalu".
Pārvalde vērš iesniedzēja uzmanību, ka personu ar tieksmi uz suicīdu uzskaite notiek saskaņā ar iepriekšminētajiem Pārvaldes metodiskajiem norādījumiem, nevis veicot pētījumus. Ieslodzīto suicidālas uzvedības novēršana (atbilstoši darbinieka kompetencei) ir viena no ieslodzījuma vietu darbinieku ikdienas darba sastāvdaļām, piemēram, ieslodzījuma vietu psihologa amatu aprakstā ir noteikts darbinieka pienākums sniegt psiholoģisko palīdzību suicīda mēģinājuma un krīžu gadījumos.
Pārvalde informē iesniedzēju, ka informācija par katru konkrēto personu, kura ir uzņemta uzskaitē kā persona ar noslieci uz suicīdu, ir aizsargājama saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Tomēr apkopotie dati par ieslodzījumā esošo personu ar tieksmi uz suicīdu skaitu ir pieejami Ieslodzījuma vietu pārvaldes publiskajā pārskatā (www.ievp.gov.lv).
Ieslodzījuma vietu pārvaldes publiskais pārskats par 2012.gadu būs publiski pieejams tiešsaistē pēc 2013.gada 1.jūlija.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.