Iesaki rakstu: 
Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Un tad man pielēca: VDK maisos ir kartīte, kas 80. gadu sākumā izrakstīta uz Ivara Bičkoviča vārda! Aģenta segvārds – Raitis. Un visiem Robertiem un Raitiem vārdadiena bija pirmdien!
Protams, ir viedoklis, ka visvisaugstākajām amatpersonām tāpat kā karalienei viduslaiku pasakās jābūt ārpus jebkādām aizdomām. Tomēr man grūti piekrist tam, ka iespējamie stukači no augstākajiem amatiem padzenami, bet tie, kuri ilgstoši bija pie varas, izveidojot un izmantojot stučīšanas sistēmu, – kompartijas un padlatvijas augstākā vadība – bez kādiem sarežģījumiem ieņēmuši un ieņem augstākos amatus arī pašlaik.
Čekas maisu publicēšana neapšaubāmi ir ievilkta pārāk ilgi. Šajā kaudzē ir lēvenis materiāla, kas faktiski ir agonējoša režīma saproducēta makulatūra, un aizskartajām personām jau sen būtu bijusi iespēja šo situāciju izskaidrot. Tas gan nemazina publikas jautrību gadījumos, kad pieķertie personāži, kuru karjera “orgānos” neizraisa šaubas, tēlo nevainīgus antiņus. Skaidrojumi itin līdzīgi kā proftehskolas meitenei, kad izrādās, ka tā ir stāvoklī, lai arī tam nav itin nekāda iemesla. Ja nu vien ar pliku dupsi reiz dušās nosēdusies uz netīra krēsla – vairāk neko!
Neliela atkāpe: Valsts drošības komiteja bija liels kantoris ar funkciju sadali pa nozarēm. Aģentu kartītēs atzīmēts, kurš departaments ar kuru strādā, un šīs ziņas, manuprāt, ir svarīgākas par daudz ko citu. Tā, lielākā daļa manu studiju biedru, kuri trāpījuši kartotēkā, ir ar vienu skopu ierakstu: gads un “1. daļa”, tātad izlūkošana. Tulkojot sadzīves valodā – jauns zinātnieks brauc uz konferenci vai simpoziju un pēc tam raksta atskaiti. Nosodīt varam, protams, jo šādi tika stiprināta sovjetu sistēma.
Sašutums tomēr visvairāk gāzies pār sadzīviski tā dēvētajiem stukačiem, kurus kartītē raksturo ieraksts “5. daļa”. Manā skatījumā, ir milzīga atšķirība, vai šāds 5. daļas kadrs parādās 80. gadu beigās, kad sistēmas deģenerācija jau sasniedza arī “orgānus”, bet plāni, kā zināms, jāpilda, vai arī tas ir drošs, pārbaudīts aģents no 70. gadiem.
Rīgas Kinostudija jau kopš seniem laikiem bijusi drošībnieku sevišķi uzraudzīta – kartotēkā krietni daudz Latvijas kinomākslas dižgaru un sīkāku gariņu. Viena no kartītēm man sevišķi iepatikās – Viesturs Alksnītis, kādreiz ūberpopulāras komerctelevīzijas seja, segvārds “Džeina”. Par savām attiecībām ar VDK šo to ir stāstījis intervijās, bet dokuments paver precīzāku ainu. Proti, jaunais aktīvists sācis savu stučīšanas karjeru jau 1974. gadā, kam nav nekāda sakara ar naivajiem stāstiem par darbošanos Vides aizsardzības klubā – tas dibināts 1986. gadā. Nonācis Maskavā, paņemts uz 1. nodaļu, tātad izlūkošanu, – nopietns solis karjerā. Pēc paša stāstiem, gadu speciāli apmācīts, un man nav pamata neticēt. Bet 1985. gadā nodots atpakaļ 5. daļai, jo nekam citam kā stučīšanai acīm redzot nav derējis.
Kartotēka ir daļa no mūsu vēstures, tādi nu esam bijuši. Kādi būsim? Ko rādīs mūsu specdienestu kartotēkas pēc divām trim paaudzēm? Kādus stāstus izdomās šodienas “proftehmeitenes”, kas nejauši ne tur apsēdušās?
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.