Iesaki rakstu: 
Kariņa valdība Dievzemītē ir ieviesusi pazemojušu segregāciju. Nevakcinētajiem pret kroņa vīrusu atņem darbu (lasi – iztikas līdzekļus); sabotē izglītību; liedz medicīnisko aprūpi, sejas un ķermeņa kopšanas pakalpojumus; nelaiž daudzos veikalos, ēstuvēs, noteiktos transporta līdzekļos, kultūras u.c. iestādes. Subsīdijas krīzes skartajiem un pielikumu pensijai izmaksā tikai vakcinētajiem. Nepotētos visaizskarošākajiem epitetiem publiski sunī valsts augstākās amatpersonas. Premjers draud, ka pēc lokdauna neinjicētajiem iestāsies “elle zemes virsū”. Tautu biedē ar armiju.
Tajā pašā laikā Ministru prezidentam pietiek nekaunības paziņot, ka “spēki ārpus valsts kurina savstarpēju nesaprašanos Latvijas sabiedrībā, cenšoties izveidot naidīgas nometnes”. Kariņš vēl piemetina: “Mums ir viens pretinieks – šausmīgais vīruss, no kura var glābties vakcinējoties.”
Neaptēstais politiķis pat neapjēdz, ka savā tekstā kārtējo reizi apstiprina – nepotētie ir “zemcilvēki”. Manuprāt, Latvijas tautai ir viens pretinieks – šausmīgā valdība, no kuras var glābties, to nometot. Ar tādiem vadoņiem latvzemiešiem vairs nekādus ienaidniekus nevajag. Vislielākie naida kurinātāji valstī šobrīd atrodas pie varas. Atmosfēra sabiedrībā ir tā nokaitēta, ka līdz pilsoņu karam palicis viens solis.
Uzskatu, ka premjerministrs apzināti mēģina izspēlēt ārējā ienaidnieka kārti, naivi cerot, ka triks nostrādās. Visticamāk, ar “spēku ārpus valsts” domāta Krievija. Taču tur pie teikšanas ir tādi paši civilizācijas atiestatītāju dienderi. Runājot par mūsu un kaimiņzemes varnešiem, teikšu tā: vārna vārnai acī neknābs. Toties vienkāršie krievzemieši tāpat kā mēs cīnās pret obligāto potēšanos, absurdajiem ierobežojumiem un diskrimināciju. Tālab nevis tauta pret tautu karosim, bet visas kopā pret tumsu.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.