Iesaki rakstu: 
Lindas Mūrnieces vadītā Iekšlietu ministrija atradusi savdabīgu veidu, kā ietaupīt šāgada budžeta līdzekļus: kamēr citas ministrijas pērn neiztērēto budžeta naudu pārskaita atpakaļ valstij, Iekšlietu ministrija pamanījusies atrast veidu, kā to izlietot.
„Nezinu, vai jūs tas interesē, bet pastāstīšu, kā iekšlietu ministrija ietaupīja kādu pusmiljonu latu. Kā zināms daudzi policisti, ugunsdzēsēji ir aizbēguši no darba dēļ zemajām algām. Līdz ar to algu fondā veidojas pārpalikums, kas gada beigās jāatdod valsts budžetam. Sanāktu konsolidācija par aptuveni 0,5 miljoniem jeb vesels procents no aizdevēju pretenzijām.
Bet ko dara iekšlietu ministrija? Viņi tā saucamo paikas naudu jeb uzturdevas kompensāciju (50 Ls mēnesī) par decembri, ko izmaksā janvāra sākumā, policistiem samaksā jau decembra beigās. Līdz ar to uzkrātā naudiņa iztērēta. Bet 2011. gada ministrijas budžetā jau radīts ietaupījums par aptuveni 0,5 miljoniem,” – tā Pietiek ziņoja kāds lasītājs.
Pārbaudot izrādījās, ka tā patiešām ir noticis, vienīgi izmaksātās summas kopumā bijušas mazākas: kā informē ministrijas Administratīvā departamenta pārstāve, izmaksāto uzturdevas kompensāciju kopsumma par 2010. gada decembri Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs – Valsts policijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un Valsts robežsardzē – ir bijusi 355,5 tūkstoši latu.
Finanšu ministrija gan neko formāli sliktu šādā „finanšu jaunradē” nesaskata, savukārt pati Iekšlietu ministrija skaidro – tas, ka atlīdzība tiek izmaksāta tā mēneša pēdējā darba dienā, par kuru šī atlīdzība pienākas, esot „labā prakse” ministrijas iestādēs, kas arī atvieglojot budžeta plānošanu pilnam gadam (12 mēnešiem) gadījumos, ja no 1.janvāra tiek mainīts atlīdzības apmērs.
Tiesa, netiek noliegts, ka šī „labā prakse” vēl lielākoties nav ieviesta, taču „ministrijas iestādes, kas to vēl nav ieviesušas pilnā apmērā, cenšas to ieviest pakāpeniski pieejamo valsts budžeta resursu ietvaros, izmantojot šim mērķim arī finanšu līdzekļu ekonomiju, kas izveidojas sakarā ar darbinieku slimību, ilgstošu prombūtni vai vakantām amatu vietām”.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.