Iesaki rakstu: 
Nav saprotams, ar kādu mērķi Latvijā meitas uzņēmumu izveidojis Zviedrijas lielākais atkritumu apsaimniekotājs Ragn-Sells, jo Latvijas SIA Ragn-Sells, kas ir simtprocentīgs Zviedrijas kompānijas īpašums, nevienā no darbības gadiem Latvijā nav guvis peļņu. Turklāt publiskajos iepirkumos uzņēmums mēdz piedāvāt dempinga cenas, tādā veidā kropļojot tirgu.
SIA Ragn-Sells Latvijā darbojas jau 16 gadus, taču visā šajā periodā nevienu gadu nav noslēdzis ar peļņu. Lielākie zaudējumi ciesti 2007.gadā, kad tie pārsniedza miljonu eiro un bija 1,09 miljonu eiro apmērā. Prāvi zaudējumi vairāk nekā 700 tūkstošu eiro apmērā ciesti arī 2006.gadā un 2012.gadā, kad tie bija attiecīgi 710 454 eiro un 792 059 eiro. Pērn uzņēmuma zaudējumi sasniedza 209 215 eiro.
Uzņēmums aktīvi piedalās publiskajos iepirkumos par atkritumu izvešanu. Šogad SIA Ragn-Sells ieguvis tiesības izvest bīstamos atkritumus Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes vajadzībām, sadzīves atkritumus VSAC Rīga vajadzībām, tiesības sniegt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus Latvijas ieslodzījumu vietām, sadzīves atkritumu izvešanas tiesības SIA Rīgas nami, bīstamo atkritumu apsaimniekošanas tiesības SIA Cēsu klīnika, sadzīves atkritumu uzkrāšana un izvešanas pakalpojumu sniegšanu VSIA Šampētera nams u.c. Līgumcenas šajos iepirkumos svārstās ap 30 tūkstošiem eiro.
Tikmēr tieši Ragn-Sells uzvaru Mārupes novadā apstrīdējuši pārējie pretendenti, jo bioloģiskos atkritumus iedzīvotājiem tas piedāvāja izvest par vienu centu kubikmetrā, kamēr pārējiem pretendentiem šī cena bija no pieciem līdz septiņiem eiro par kubikmetru. Iespējams, ka Ragn-Sells bija pilnīgi pārliecināts, ka neviens Mārupē nevēlēsies šķirot arī bioloģiskos atkritumus jeb ēdiena atliekas, zāli, lapas u.c. bioloģisko masu, tādēļ, lai uzvarētu iepirkumā, piedāvāja smieklīgi zemu cenu, lai plūktu uzvaras laurus. Prasība par bioloģisko atkritumu izvešanu publiskajos iepirkumos parādās ļoti reti, tādēļ ir aizdomas, ka šis iepirkums speciāli tika gatavots Ragn-Sells.
Kad sūdzību izskatīšanas komisija interesējās, uz kurieni Ragn-Sells plāno nogādāt bioloģiskos atkritumus, uzņēmums norādīja uzņēmumu Zaļā Mārupe, kurai saskaņā ar Valsts vides dienesta datiem nav tiesību pieņemt bioloģiskos atkritumus no mājsaimniecībām. Arī iepirkumā par Piejūras reģiona atkritumu pārvadāšanu no pārkraušanas stacijām Ragn-Sells piedāvāja par 20% zemāku cenu nekā pārējie pretendenti, piedāvājot atkritumus pārvadāt zem pašizmaksas. Ja uzņēmums piedāvā pakalpojumus zem pašizmaksas, tas nozīmē, ka tas arī izvairās no nodokļu samaksas...
Agris Markss, SIA Ragn-Sells vadītājs Latvijā, šo lasītāja rakstu komentē šādi:
„SIA Ragn-Sells biznesa principi Latvijas tirgū vienmēr ir strādāt godīgi un atklāti, ievērojot augstus biznesa ētikas standartus un visas normatīvo aktu prasības.
SIA Ragn-Sells ir spēcīgs tirgus dalībnieks ar lielu Zviedrijas mātes uzņēmuma atbalstu, kam ir vairāk nekā 100 gadu pieredze, tirgus līderpozīcijas Skandināvijā un inovatīva pieeja atkritumu apsaimniekošanā. Tas ir liels resurss un priekšrocība, kādu citiem Latvijas tirgus dalībniekiem nav.
Pēdējos gados SIA Ragn-Sells ik gadu ir izdevies kāpināt apgrozījumu. Uzņēmuma mērķis Latvijā joprojām paliek nemainīgs – tas vēlas ieņemt vismaz 20% atkritumu apsaimniekošanas tirgus. Šobrīd SIA Ragn-Sells tirgus daļa no kopējā atkritumu tirgus ir aptuveni 10%.
SIA Ragn-Sells patlaban ir līderis medicīnas atkritumu apsaimniekošanā Latvijā ar aptuveni 50% tirgus daļu, kas sniedz pakalpojumus vairāk nekā 1500 uzņēmumiem visā valstī.
SIA Ragn-Sells Latvijā ir spēcīgās pozīcijas arī otrreizējo izejvielu jomā. Koncerna lielie mērogi tam nodrošina augstākās atkritumu šķirošanas procesā iegūto izejvielu pārdošanas cenas, kas savukārt paver iespēju piedāvāt zemākas pakalpojuma cenas Ragn-Sells klientiem arī Latvijā.
Uzņēmuma priorite ir arī rūpes par saviem darbiniekiem. Vidējā darba samaksa uzņēmumā šobrīd ir 1330 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Tas ir ievērojami vairāk nekā vidējā bruto darba alga valstī, kas šogad 2.ceturksnī, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bija 927 eiro. SIA Ragn-Sells Latvijā patlaban strādā 95 darbinieki.
Par SIA Ragn-Sells:
- SIA Ragn-Sells ir meitas uzņēmums Zviedrijas izcelsmes koncernam Ragn-Sellsforetagen AB – dinamiskam, sekmīgam uzņēmumam, kas Zviedrijā darbojas jau kopš 1881.gada, ir viens no tirgus līderiem atkritumu apsaimniekošanā un inovatīvā pārstrādē Skandināvijas valstīs un Igaunijā. Koncerna kopējais apgrozījums ir vairāk nekā 600 miljoni eiro.
- SIA Ragn-Sells Latvijā darbojas kopš 2005.gada. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus patlaban tas sniedz Rīgā, Baložos, Mālpilī, Vecumniekos un Rundālē. Latvijā kopš 2005.gada SIA Ragn-Sells investējis 10 miljonus eiro.
- SIA Ragn-Sells ir viens no vadošajiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem Baltijā. Igaunijā uzņēmums pēdējo sešu gadu laikā ir ieguldījis 20 miljonus eiro – gan jaunās tehnoloģijās un iekārtās, gan degvielas ražotnē, gan cieto atkritumu pārstrādes projektā.”
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
