Iesaki rakstu: 
Prezidents Levits, izblamējies stāvam ar hūti galvā valsts himnas laikā, mēģina makšķerēt simpātijas nacionālistu lēģerī. Tālab Valsts Pieneņgalva izbazūnējis medijos, ka ir vienisprātis ar režīma dedzīgo plintnieci un tumsonības ministri Anitu Muižnieci, “ka tuvā nākotnē mācību iestādēs jāatsakās no krievu valodas kā otrās svešvalodas”, aizstājot to ar kādu no ES lielo valstu valodām.
Latvju mēmju tēva mesidžs adresēts auditorijai, kas, lai ieriebtu krieviem, ir gatava iešaut sev abās kājās. Realizējot šādu voluntāru iniciatīvu, Latvija faktiski zaudētu latviešu kadrus sekmīgai visdažādāko jautājumu risināšanai ar Krieviju gan politiskā, gan ekonomiskā, gan kultūras jomā, kas, ņemot vērā valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu, nav tālredzīgs solis (korekts apzīmējums stulbumam).
Patiesībā Rīgas pils Cepurnieka kaujas sauciens ir tikai vētra ūdensglāzē. Turpinoties tautas nopotēšanas apjomiem, grūti prognozēt – cik skolnieku un studentu vispār būs “tuvā nākotnē”. Toties uzkurināt nacionālās nesaskaņas, lai, piekopjot „skaldi un valdi” politiku, turpinātu mušīt latvzemiešus ar potēm pret kroņa vīrusu un diskriminēt nepotētos neatkarīgi no nacionālās piederības, ir intriganta cienīgs gājiens.
Vēlēšanu gadā uz līdzenas vietas radītais nacionālais kašķis ir pašā laikā visām huntas partijām – JKP, AP!, NA, JV un Saskaņai. Lai gan, kā atzīst Viņa Ekselence Mēles Pavēlnieks, “Tas, es domāju, nav iespējams uz šī gada 1. septembri, jo mums nav vienkārši to skolotāju”, koalīcijas partijas apmuļļās šo neaktuālo problēmu uz pilnu klapi. “Nodevēju apvienība”, slēpjot poti azotē, varēs imitēt patriotiskus aurus. Tomēr vislielāko bonusu un priekšvēlēšanu stuti savai reklāmas kampaņai pret nacisma bubuli iegūst Saskaņa.
Krieviskā elektorāta acīs Saskaņa jau labu laiku ir “kartona mulāža” (durilka kartonnaja) – tikpat centīgi globālo saimnieku dienderi kā bāleliņi. Pašreiz, kad tiek īstenota pasaules mēroga ļaužu depopulācija, cilvēces izdeldētāji savākuši vienkopus visu mastu neģēļus. Latvijā to labi varēja redzēt pagājušā gada 12. novembra pučā, kad, sorosītu iedvesmoti, Urbanovičs, Rubiks juniors un citi “kabančiki” piedalījās valsts apvērsumā kopā ar Raivīti, Iesalnieku un pārējām “šņorēm”.
Vienlaikus nesnauž arī “reņģēdāji”. Lai glābtu savus tautasbrāļus no bendējošās potes, apvienojas dažādu tautību un politisko novirzienu politiķi. Autoritāti krievu vidē iekarojušās partijas, kas iestājas ne vien pret segregāciju pēc tautības, bet arī – pēc medicīniskām pazīmēm, jau atrod kopēju valodu ar latviešu antivakseriem*. Kopā mēs uzvarēsim!
* Pirms pandēmijas afēras es skatījos uz apzīmējumu „antivakseris” ar skepsi. Tagad uzskatu šo birku par kvalitātes zīmi.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.