Iesaki rakstu: 
Detalizēti un ar aprēķiniem pamatoti Latvijas Bankas priekšlikumi veselības aprūpes finansēšanas modeļa sakārtošanai apkopoti "Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas koncepcijā".
„Veselības aprūpē nepieciešamas kardinālas reformas. Hronisks līdzekļu trūkums nozarē ir tikai viena no problēmām. Otrs, ne mazāk būtisks jautājumu loks saistīts ar jau piešķirto līdzekļu izlietošanas efektivitāti un caurskatāmību. Par nesakārtotību veselības aprūpē, piemēram, rindām, kvotām, neoficiālajiem maksājumiem, dzirdam gandrīz katru dienu un ļoti daudzi to pieredzējuši paši personīgi," uzsver Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Neapmierinošais veselības aprūpes sniegums būtiski kavē Latvijas tautsaimniecības attīstību, pasliktinot Latvijas cilvēkkapitāla rādītājus. Sagaidāmais mūža ilgums Latvijā ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā (ES), proti, 79 gadi sievietēm un 69 gadi vīriešiem, bet ES vidējais rādītājs ir 84 gadi sievietēm un 78 gadi vīriešiem. Līdzīga ir situācija, raugoties uz gaidāmo veselīgā mūža ilgumu, kas raksturo iedzīvotāju dzīves posmu, kad tie var produktīvi iesaistīties darba tirgū un sniegt būtisku pienesumu tautsaimniecībai un sabiedrībai. Arī šis rādītājs Latvijā stabili ir sliktākais ES, būtiski mazinot tautsaimniecības veiktspēju.
Tādēļ Latvijas Banka rosina ieviest Latvijā obligātās veselības apdrošināšanas modeli ar privāto un valsts apdrošinātāju iesaisti, ieviešot konkurences elementu veselības nozarē. Tas ļautu ne tikai piesaistīt trūkstošo finansējumu nozarei (ap 300 miljoniem eiro), bet arī nodrošinātu efektīvu publiskā un privātā finansējuma izlietojumu, sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos un nozarē strādājošo labklājību. Šāds modelis darbotos ilgtermiņā un nebūtu atkarīgs no politiskās konjunktūras.
Koncepcijā arī atbildēts uz vairākiem sabiedrības bažas raisošiem jautājumiem, un atspēkoti vairāki mīti un nepatiesības par Latvijas Bankas ierosināto veselības aprūpes finansēšanas modeli.
Piemēram, sabiedrībā izskanējis, ka Latvijas Banka piedāvā ieviest pilnībā privātu obligātās veselības apdrošināšanas modeli. Tas neatbilst patiesībai – mūsu priekšlikums paredz radīt konkurenci valsts apdrošinātājam (Nacionālajam veselības dienestam). Tas nozīmē, ka vienlaikus darbotos un savā starpā konkurētu valsts un privātie apdrošinātāji, nodrošinot izvēli un labākus pakalpojumus iedzīvotājiem.
Apgalvots, ka privātie apdrošinātāji domātu tikai par peļņas gūšanu un nebūtu ieinteresēti maznodrošināto iedzīvotāju piesaistīšanā. Lai šādu iespēju novērstu, Latvijas Banka piedāvā ieviest nevis brīvas, bet regulētas konkurences modeli, kurā tiktu noteikts, ka pamata polises cena nav atkarīga no cilvēka vecuma, dzimuma, slimības vēstures u.tml. faktoriem, tā nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām sabiedrības grupām. To veicinātu arī riska izlīdzināšanas fonda darbība.
Viena no bažām ir, ka sistēmas uzraudzība prasīs papildu līdzekļus. Mūsuprāt, ieguvums no veselības aprūpes sistēmas efektivitātes un caurredzamības stiprināšanas būs nozīmīgs un būtiski pārsniegs papildu izmaksas, kas saistītas ar uzraudzības nodrošināšanu. Kardināla reforma ļautu arī uzlabot veselības nozares uzraugošo organizāciju darbu.
Izskanējušas bažas par to, vai polises būtu pieejamas pensionāriem, bērniem, maznodrošinātajiem. Modelis paredz, ka par šo sabiedrības grupu polišu iegādi rūpētos valsts, un to izmaksas segtu no valsts budžeta līdzekļiem.
Ir apgalvots, ka šī modeļa īstenošanas gadījumā augs nevienlīdzība starp dažādām sabiedrības grupām. Patiesībā tieši pašlaik Latvijā darbojas maksas medicīna, un ir ļoti liela atšķirība starp dažādas rocības iedzīvotāju iespējām saņemt kvalitatīvu un savlaicīgu veselības aprūpi. Tikai 5% no turīgākajiem iedzīvotājiem nepieciešamības gadījumā nevēršas pie veselības aprūpes speciālista dārdzības vai garo rindu dēļ. Tikmēr starp iedzīvotājiem ar zemākajiem ienākumiem no ārstēšanās izvairās gandrīz 30%. Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana ļautu šo nevienlīdzību mazināt, jo iedzīvotājiem, neatkarīgi no mantiskā stāvokļa un citiem apstākļiem, būtu precīzi zināms, kādi pakalpojumi viņiem pienākas.
Latvijas Bankas ekspertu kopdarbā sniegts veselības aprūpes sistēmas raksturojums, tajā skaitā pārskats par nozares finansējumu un sistēmas efektivitāti, kā arī aprakstīts piedāvātais risinājums – regulētas konkurences ieviešana veselības aprūpē, pārejot uz obligāto veselības apdrošināšanu.
Koncepcijā izskaidroti konkrēti soļi, pārejot uz obligāto veselības apdrošināšanu, tai skaitā skaidra un caurskatāma minimālā pakalpojumu groza noteikšana, e-veselības sistēmas ieviešana, riska izlīdzināšanas mehānisma izstrāde u.c.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
