Suns spalvu met, bet Viktors Valainis (tagad no ZZS) tikumu gan ne
Bauskas Dzīve04.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēsturē ir pazīstams stāsts par Potjomkina sādžām, kuras uzzīmētas uz maketiem, lai garāmbraucot atrādītu imperatorei. Zaļo un Zemnieku savienības deputāta kandidāts gājis tālāk – viņa paveiktajiem darbiem vienkārši jātic, jo tā viņš saka. To skaitā ir arī "uzbūvētā" sporta zāle Vecumnieku novada Skaistkalnē, kas gan parasta cilvēka acīmnav saskatāma.
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputātu kandidāti Zemgalē nupat izdevuši un novados izplatījuši «avīzes» novadiem. Pastkastītēs atradām «Bauskas novada avīzi» (latviešu valodā gan pareizi jāraksta preses izdevumu nosaukumos visi vārdi ar lielo sākuma burtu, bet kandidāti to var arī nezināt...), «Iecavas novada avīzi», «Vecumnieku novada avīzi». Katrā no tām deputāta kandidāts Viktors Valainis izklāsta, kādus darbus viņš konkrētajā novadā paveicis.
Reklāmas izdevumā ir sadaļa, kur rakstīts «Viktors Valainis» un norādīts «Trīs padarītie darbi Vecumnieku novadā». Novada nosaukums atkarībā no avīzes izplatīšanas vietas mainās. Tāpat uzsvērtas trīs lietas, kuras īstenos, ja iekļūs Saeimā. «Avīzē» V. Valainis redzams fotogrāfijās kopā ar attiecīgā novada amatpersonām un iedzīvotājiem
No paveiktā uzskaitījuma vispirms noteikti jāpiemin uzceltā Vecumnieku novada Skaistkalnes vidusskolas sporta zāle. Jāpieļauj, ka skaistkalnieši noteikti ir sajūsmā par ZZS deputāta kandidāta uzcelto sporta namu. Vēl ar deputāta kandidāta atbalstu ir atjaunota Vecumnieku luterāņu baznīca un sākta Valles–Birzgales ceļa atjaunošana. Ja ievēlēs Saeimā, V. Valainis sola uzcelt arī Vecumnieku vidusskolas jauno piebūvi.
Savukārt Bauskā ar V. Valaiņa atbalstu atjaunota Bauskas pils un labiekārtota tās apkārtne, panākta līdzekļu piešķiršana uzņēmējdarbības teritorijas attīstībai degradētajā Lidlauka ielas rajonā un rekonstruēts Brīvības bulvāris. Savukārt, ja deputātu ievēlēs, ar viņa atbalstu noteikti uzcels Bauskas sporta halli.
Iecavas novadā ZZS deputāta kandidāts ir uzbūvējis Iecavas stadionu, labiekārtojis Iecavas parku un izveidojis Iecavas novada dienas centru «Iecavnīca».
Jāteic gan, ka dienas centru «Iecavnīca» dibināja 2013. gadā, kad V. Valainis pārstāvēja «Zatlera reformu partiju», no kuras bija atšķēlies kopā ar sešiem deputātiem, strādāja par Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru. Tiešas saistības toreiz ar Iecavas novadu vai sociālo jomu viņam nebija. Arī parks Iecavā ir nosacīti sakārtots – ir izveidoti celiņi caur parku, kas bija Lauku attīstības dienesta projekts, bet vēl daudz darba palicis.
Ja V. Valainis iekļūs Saeimā, viņš sola pie Iecavas izveidot «Rail Baltica» kravas staciju, loģistikas centru un industriālo parku. Šajā gadījumā jāuzsver, ka konkursā par šāda centra izveidi jau ir uzvarējusi Salaspils. Diez vai Eiropas Savienība piekritīs vēl vienu šādu centru veidot Iecavā. Reklāmas izdevumā ievietota arī fotogrāfija ar parakstu: «Viktors Valainis apciemo nesen atjaunoto Iecavas luterāņu baznīcu».
«Saprotu tagad, kāda ir tā attīstība un sasniegumi. ZZS Vecumnieku novadā strādā vaiga sviedros, tik mēs, nepateicīgie, nemākam novērtēt,» facebook.com sociālajā tīklā drūmi ironizē Vecumnieku novada domes deputāts Dainis Rijkuris, kurš pārstāv Nacionālo apvienību.
Savukārt Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals (ZZS) V. Valaini aizstāv. «Saruna man ar Viktoru Valaini bija. Stāstīju, ka šis ir viens no projektiem, kam nepieciešams atbalsts. Tas rakstīts arī avīzītes iekšējā atvērumā. To, ka Viktors to publicējis pie paveiktajiem darbiem, es «tulkoju», ka viņš zina, kur tikt pie finansēm. Man cita kandidāta, par ko balsot, nevajadzētu,» apliecina J. Kovals.
Skaistkalniešiem gan ir cits viedoklis. Viena no ciema iedzīvotājiem sociālajos tīklos raksta: «Tieši Vecumnieku novadā ZZS un Latvijas Reģionu apvienību pārstāvošie deputāti nobalsoja par Skaistkalnes sporta zāles projekta būvniecības sākšanas noraidīšanu, lai gan būvprojekts ir gatavs un, tikai nobalsojot «par», varbūt šie darbi jau būtu sākti. Kopš 2018. gada janvāra šim projektam ir teju trekns krusts pāri!»
Pārpublicēts no www.bauskasdzive.lv
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
