Vēlēšanas: kāpēc vajag iet vai neiet pie balsošanas urnām
Biedrība Tautsaimnieks28.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Pagājušajās, 13. Saeimas vēlēšanās no 1 548 673 balsstiesīgajiem pie vēlēšanu urnām ieradās vien 844 925 vēlētāju jeb 54,56%. Pašreizējā valdība pārstāv vien 22% balsstiesīgo iedzīvotāju, kas ir totāls mazākums, un šādu situāciju mēs paši izveidojām.
Pašreiz valstī, sabiedriskajā sektorā ir 298 tūkstoši darba vietu, kas ir par 40% vairāk, nekā vidēji ir ES valstīs attiecībā pret valsts iedzīvotāju skaitu. Bet tie ir valdības partiju pamata vēlētāji.
Un VIŅI ieradīsies visi, viņi balsos par savu naudu, par savām prēmijām, par SAVU izveidoto komunismu. Jo Latvijā ierēdņi kļūst par miljonāriem,
AS “Air Baltic Corporation” šefs Martins Gauss saņēmis atalgojumā par 2021. gadu 800 tūkstošus eiro, AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns saņēma atalgojumā gandrīz 200 000 eiro, AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons pērn saņēma 157 tūkstošus eiro,
No 2014. gada, kad Baiba Bāne kļuva par Finanšu ministrijas valsts sekretāri un Rīgas brīvostas valdes locekli, viņa atalgojumā par valsts dienesta pildīšanu kopumā saņēmusi 830 000 eiro. Valsts ierēdne Līga Kļaviņa algā Finanšu ministrijā saņēmusi 69 700 eiro, “Altum” - 26 700 eiro, Ziemeļu investīciju bankā – 8 000 eiro.
Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2021. gadu liecina, ka sabiedriskajā sektorā nodarbinātie darba algās ir saņēmuši 4.6 miljardus eiro un apmēram vēl 2.6 miljardi eiro ir viņu uzturēšanas izdevumi.
Eiropas Parlamenta (EP) pasūtītā pētniecības institūta "Rand Europe" ziņojuma dati liecina, ka Latvijā korupcijas apmērs ir ap pieciem miljardiem eiro gadā.
Viņi savas lielās algas un prēmijas saņem no TAVIEM nomaksātajiem nodokļiem un nodevām. Tāpēc jau Latvijā ir otrā lielāka Eiropā, PVN 21% likme pārtikai, lielākie darbaspēka nodokļi, lielākie autotransporta nodokli, zemākās pensijas Baltijā, mākslīgi palielināta elektroenerģijas cena.
Viņi atnāks VISI, lai palielinātu sev algas, lai palielinātu sev prēmijas, viņi turpinās pilnveidot savu sistēmu, lai varētu mazāk strādāt un vairāk saņemt. Tāpēc vieniem vajadzēs vairāk naudas. Un tāpēc VIŅI vēlreiz tev palielinās nodokļus, palielinās energoresursu cenas…
Lai mainītu šo absurdo politiski ekonomisko virzienu, vēlētāju aktivitātei jāsasniedz 70%.
Tāpēc aiciniet savus draugus, kaimiņus, radus ierasties pie vēlēšanu urnām - balsojiet par rīcības cilvēkiem, izvēlieties mazāko ļaunumu, ejiet un balsojiet kaut vai ar baltu lapu!
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.