Iesaki rakstu: 
Esmu valsts apmaksātās veselības aprūpes fans. Esmu pacietīgs un varu gaidīt pusgadu uz izmeklējumu vai vizīti pie ārsta un piecus gadus uz rehabilitāciju.
Magnētiskās rezonanses radiologs izmeklējuma aprakstā ierakstīja ieteikumu saņemt vertebrologa konsultāciju. Valsts šādu speciālistu vispār neapmaksā. Ģimenes ārsts uzrakstīja nosūtījumu pie neiroķirurga. Nolēmu - tomēr labāk vertebrologs, ja jau reiz radiologs tā rekomendē.
Privātā ārstniecības iestādē pie tāda varēja par 70 eiro tikt jau pēc nedēļas. Atlicināju no savas pensijas minēto summu, atsakoties no 2 maksas fizioterapijas nodarbībām, un devos pie vēlamā speciālista.
Ierodoties, reģistratūrā paziņoja, ka būs jāuzgaida, jo dakteris pieņemšanu nokavējis par stundu, sēžot sastrēgumos.
Redzot, ka pie durvīm gaida vēl trīs pacienti, pārēķināju, ka būs jāgaida aptuveni stundu. Liels bija mans pārsteigums, kad pacienti kabinetā tika iesaukti ik pēc piecām minūtēm. Padomāju, varbūt ļaudis uz kādu atkārtotu konsultāciju, kur viss skaidrs, tikai recepte jāizraksta.
Jau pēc 20 minūtēm pienāca mana rinda. Vēl nepaguvis apsēsties pacienta krēslā, dzirdēju ārstu, veroties uz datora ekrāna redzamajā mana mugurkaula magnētiskās rezonanses attēlā, paziņojam, ka jātaisa operācija.
Atbildot uz maniem jautājumiem, īsumā izstāstījis, kā notiek operācija un kādi ir ierobežojumi pēc operācijas, viņš pajautāja, kādus medikamentus lietoju. Sāku saukt savu astoņu tablešu sarakstu, kad viņš pārtrauca, sakot - tikai pretsāpju. Uzzinājis, ka esmu izmēģinājis sešus dažādus ģimenes ārsta izrakstītos, bet neviens man nav palīdzējis, dakteris steigšus izrakstīja vēl vienu pretsāpju līdzekli, iedeva nosūtījumu uz operāciju un uz redzēšanos.
Vizīte ilga septiņas minūtes.
Pēc tam pats ar mātes Googles palīdzību noskaidroju, kas tā īsti ir par operāciju, kādi riski utt.
Tā kā man kabatā bija arī ģinenes ārsta nosūtījums pie neiroķirurga, nolēmu tomēr pagaidīt tos trīs mēnešus un saņemt otru viedokli par operācijas nepieciešamību.
Šī vizīte par četriem eiro ilga 40 minūtes. Man gan jautāja par bērnībā pārslimotām masalām, gan lika novērtēt sāpju stiprumu desmit ballu sistēmā, gan raksturot, kad sāpes stiprākas, kad mazinās, lika gan pastaigāt, gan pieliekties utt., iztaustīja skriemeļus un tad ķērās ne tikai pie tiem medikamentiem, kurus lietoju pašlaik, bet par visu pēdējo gadu.
Šī ārsta verdikts bija - operācijai ir pārāk augsts risks tieši iepriekš lietoto medikamentu, kā arī citas blakusslimības dēļ. Un paziņoja verdiktu - speciālu fizioterapeita izstrādātu vingrojumu kompleksu katru dienu.
Jau pēc divām nedēļām sāpes, kuras mocīja pusgadu, pazuda, bet, 3 dienas nepavingrojot, atgriezās kā likts. Ne operācija, ne pretsāpju līdzekļi, bet 20 minūšu rīta rosme, nebojājot citus orgānus, neliekot organismam pieņemt implantu un neliekot pārbaudīt, vai divu stundu narkoze ir manam organismam pa spēkam.
Vai ir jēga iet pie maksas ārstiem? Desmit centi vai desmit eiro minūtē...
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
