Iesaki rakstu: 
1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt! Visu un daudz! Nesertificētas sejas maskas, 4 miljonus vakcīnu - paliks pāri, atdosim Āfrikai. Nedrošus testus par 15 miljoniem. Salātu receptes par pusmiljonu... Un, kad par to vajadzēs atdot parādus, tad jau spēkā būs cita devīze: “Pēc mums kaut vai grēku plūdi!” (Ludviķis XV).
2.Svarīgāk ir nevis meklēt veidus, kā palīdzēt iedzīvotājiem, bet gan ieņemt pēc iespējas labākas pozīcijas pirms vēlēšanām. Tāpēc nekad nepiekrist opozīcijai, īpaši tad, ja tā runā pareizas lietas un ierosina labus priekšlikumus. Pareizā taktika ir bez argumentiem tos noraidīt, nogaidīt, pēc tam iepakot par savējiem.
3. Ignorēt kaimiņu pieredzi. Atsaukties uz īpašiem apstākļiem un specifisko dzīvesziņu. Tuvākie kaimiņi un pat krietni turīgākās Eiropas valstis samazina PVN energoresursiem un atsevišķām preču grupām, ievieš atbalsta mehānismus visām mājsaimniecībām. Mūsu pieeja – palīdzēsim tikai tiem, kas jau zem ūdens, pārējie lai vispirms noslīkst.
4. Valdība nav domāta tam, lai palīdzētu cilvēkiem, – tā ir nepareiza domāšana, padomju mantojums. Valdības misija ir iekasēt nodokļus un pārdalīt tos par labu sev uzticamai ierēdniecībai, palielināt viņiem algas un nodrošināt citus labumus. Perpetuum mobile – jo šīs kastas balsis nākamajās vēlēšanās atkal un atkal nodrošinās varas nemainīgumu. Mediķus un pedagogus var droši “uzmest” – viņi par tagadējo varu tāpat vairs nebalsos.
5. Vienmēr kavēt. Apspriest, analizēt, veidot darba grupas un atlikt lēmumu pieņemšanu. Vilcināties, kad ārkārtas situācija jāpieņem, un vilkt garumā, kad tā vairs nav nepieciešama. Nomērīt 77 reizes un tad negriezt. Nav, ko sasteigt. Kavēt ar vakcinēšanu, ģimenes ārstu iesaisti, vilcināt veselības aprūpes kapacitātes palielināšanu, kavēt testēšanu un kavēties ar paštestu neefektivitātes /neprecizitātes atzīšanu. Maksimāli novilcināt atbalstu uzņēmējiem. Tā vietā – čakarēt viņus pie katras izdevības.
6. Nepiekrist autoritātēm. Kam mums speciālisti, kam mums zinātnieki, kad mums ir vesels Ministru kabinets viedo, kas paši visu saprot. Klausoties MK sēdes, sabiedrība nodreb bijībā par universālajām zināšanām, kādas finanšu ministrs demonstrē veselības aprūpes organizēšanā, ekonomikas ministrs izglītībā vai satiksmes ministrs epidemioloģijā. Pareizi darīja, ka tos ekspertus – gaisa jaucējus – patrieca! Vajadzētu vēl vairāk samazināt finansēiumu zinātnei, jo mums ir vesela Zinātņu akadēmija Ministru kabinetā!
7. Aplaupīt pašvaldības, atņemot tām šā gada budžetā vairāk nekā 90 miljonus eiro. Vienlaikus, kad ir runa par nepieciešamību palīdzēt iedzīvotājiem ar komunālo maksājumu katastrofu, rādīt ar pirkstu vietējās varas virzienā. Pilnīgi pareizi, jo pašvaldību vēlēšanas jau aiz muguras, bet parlamenta – vēl priekšā. Tāpēc par 500x3 programmu slavējama ir valdība ar JKP priekšgalā, bet par nepietiekamu atbalstu iedzīvotājiem jālamā pagastvecis.
8. Piespiest, nevis pārliecināt! Tas ir daudz efektīvāk, ikreiz, kad ir jāpanāk sabiedrībā bez gavilēm uztvertu lēmumu izpilde. Vakcinācijas biroja izgāšanās pierādīja, cik ķēpīgs ir tāds pārliecināšanas ceļš. Tur vajadzīgi zinoši profesionāļi, kamēr piespiešanai pietiek ar klausīgu Saeimas vairākumu. Nospied podziņu - un tūkstošiem cilvēku bez darba. Patīkami taču apzināties savu varu. Nevis mocīties, lai radītu uzticēšanos valdības veselajam saprātam un labiem nodomiem. Starp citu, tā ir nolaidība, ka vēl nav aktualizēts jautājums, ka nepotētajiem vajag atņemt arī vēlēšanu tiesības. Tas valdošajiem daudz ko atrisinātu.
9. Īpašs stāsts vēl par Rīgu. Vienlaicīgi ar astronomiskajiem rēķiniem paziņot, ka Rīgas siltums un Rīgas ūdens prasa tarifu pieaugumu. Tas tā iedvesmo cilvēkus! Mērs jau laikus brīdina – pašvaldībai naudas nav, pat stabiņi var palikt nemazgāti. Kad par netaisnību pret galvaspilsētu finanšu resursu sadalē runāja “sliktais” Ušakovs, viņā neklausījās. Tagad tā sakritis, ka pašreizējam Rīgas galvam viņa konservatīvie partneri piedevām ir “sakārtojuši” ostu, kas rezultējas nepieredzētā stagnācijā, darbavietu zaudēšanā un attiecīgi arī ienākumu samazinājumā pilsētas kasē. Karma ir ļauna, kā teiktu premjera dzimtajā zemē….
10. Pats galvenais – lai valdītu, vajag skaldīt! Pazemot, sarīdīt, pretnostatīt. Vakcinētos pret šaubīgajiem, trūcīgos pret mazdrusciņ turīgākiem, autovadītājus pret velosipēdistiem, gāzes lietotājus pret šķeldas faniem. Protams, krievus pret latviešiem, kā citādi. Uzsvērt, ka trešdaļa nodokļu maksātāju nav pelnījuši, lai sabiedriskā TV viņus uzrunātu dzimtajā valodā, pēc tam brīnīties, ka viņi vispār nevēlas ar varu sarunāties nekādā valodā…
Nav zināms, kurš mūsu valdošajiem šos desmit padomus ir devis, bet viņi tos ievēro tiešām priekšzīmīgi. Tāpēc ar katru dienu pieaug bažas, ka liela daļa Latvijas sabiedrības krīzi, visticamāk, atkal pārvarēs caur lidostu.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
