13 sekundes, lai pārsēstos: kā Valgā „Vivi” ar „Elron” nedraudzējas
Pietiek lasītāja26.08.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Teorētiski aizbraukt no Rīgas uz Tartu vai pat Tallinu ir iespējams. Vilciena sliedes ir. Igaunijas pasažieru pārvadātājs pa dzelzceļu pat solīja augustā atklāt tiešo vilciena reisu no Tartu uz Rīgu, tikai nez kādu sertifikācijas un tehnisku prasību dēļ visas formalitātes nokārtot neizdodas tik vienkārši. Tomēr pilnīgi mierīgi varētu iztikt arī bez tiešā reisa skaņošanas, pielāgošanas un sertificēšanas, ja mūsu Vivi ar igauņu Elron iemācītos saskaņot reisus.
Vēl pavasarī vismaz no Tartu uz Rīgu vilcienu reisi bija saskaņoti. Pēc plkst.15 izbraucot no Tartu, varēja paspēt pārsēsties Valgā braucienam uz Rīgu. Tam bija atvēlēta aptuveni pusstunda (naskākie varēja pat paspēt uz tuvējo veikaliņu aizskriet).
Taču tagad, precīzi nezinu, kurš izmainīja grafiku, pārsēšanās procesam atvēlētas vien trīs minūtes. Bet, ja Tallinas vilciens kavējas, tad pat šī kaut ne pārāk veiksmīgi, bet tomēr saskaņotā vilcienu kustība nedarbojas, un Igaunijas vilciena pasažieri var tikai žēli nolūkoties aizbraucoša Rīgas vilciena aizmugures uguņos.
Tieši šāda situācija bija pagājušajā svētdienā, 25.augustā, kad vilciens no Tallinas jau Tartu pienāca ar 9 minūšu nokavēšanos.
Vairāki pasažieri vērsās pie konduktora, taujājot, vai Rīgas vilciens Valgā uzgaidīs. Nē. Vilcienu kursēšana neesot saskaņota, jo tā jau ir cita valsts.
Nu ko. Nākas pašiem parūpēties, lai Rīgas vilciens neaizbrauc bez Igaunijas vilcienā sēdošajiem pasažieriem.
Izrādās, saziņai ar klientiem Vivi ierīkojis bezmaksas tālruni, kuru var sazvanīt tikai no Latvijas operatoriem, kā arī e-pastu, kuru darba dienās darba laikā lasa kāds biroja darbinieks.
Nu ko, attliek vien vērsties pie Latvijā esošiem draugiem un paziņām un lūgt, lai viņi sazinās ar Vivi un pauž no Igaunijas braucošo pasažieru lūgumu uzgaidīt.
Tā kā svētdienā ne visi dzīvo ar viedierīci kabatā, palīdzības lūgumu nosūtījām pēc iespējas lielākam ļaužu pulkam.
Nāskākais no viņiem saņēma atbildi - vilciens Valga-Rīga kursē pēc saraksta. Meklējiet citu problēmas risinājumu.
Otrais jau saņēma solījumu, ka sazināsies ar Valgu un informēs, taču neko nesola.
Trešais zvanītājs jau tika pie solījuma, ka darīs visu iespējamo, bet solīt neko nevar.
Taču pēc brīža Vivi informācijas centra pārstāvis jau pats sazinājās ar Igaunijas vilcienā sēdošo pasažieri, lai noskaidrotu, cik minūtes vilciens kavē. Un jau tika dots solījums, ka 6-7 minūtes, ko pasažieris minēja kā kavēšanās laiku, Vivi pagaidīs.
Igaunijas vilciens gan pamanījās "iedzīt" un Valgas stacijā apstājās 13 sekundes pirms Rīgas vilciena atiešanas laika.
Gods kam gods, Elron mašīnists atvēra arī durvis uz pretējo peronu, lai Rīgas vilciena pasažieri var pārlēkt nākamajā vilcienā, un Vivi mašīnists no Valgas startēja ar divu minūšu nokavēšanos, ļaujot visiem no Igaunijas atbraukušajiem pārkāpt nākamajā transporta līdzeklī.
Vivi pavadone apliecināja - ir bijuši gadījumi, kad Rīgas vilciens nesagaida Igaunijas kolēģa ierašanos, un ieteica šādos gadījumos sazināties ar Vivi klientu apkalpošanas centru. Tiesa, nez kā to izdarīt no kaimiņvalsts, ja vienīgais saziņas līdzeklis norādīts telefona numurs, uz kuru var zvanīt tikai no Latvijas operatoriem? Jā, bezmaksas, par to paldies, bet kādēļ tikai no Latvijas valsts sazvanāms?
Kādēļ savulaik tik ērtais savienojums ar atvēlēto aptuveni pusstundu pārsēšanās procesam izmainīts, grūti saprast. Vēl grūtāk ir saprast, kāpēc Vivi ar Elron nespēj uztaisīt katrā virzienā saskaņotus reisus vismaz vienu reizi dienā? Un nevis ar ekstrēmu pārsēšanās laiku, bet komforta apstākļos ar iespēju pasažieriem paķert kafijas automātā kādu dzēriena tasi un izlocīt kājas pēc ilgās sēdēšanas.
Tiesa, varbūt no Vivi kaut ko tādu prasīt ir par daudz, jo vismaz 25.augusta vakara vilciens no Valgas uz Rīgu bija izaicinājumu pilns. Lai gan, gatavojoties lielākam pasažieru skaitam, tam bija divi sastāvi, tomēr viens no tiem kalpoja tikai kā dekorācija vai balasts, jo tā durvis kategoriski bija atteikušās darboties.
Līdz ar to jau no Cēsīm pasažieri bija spiesti stāvēt kājās, bet Siguldā varēja atcerēties padomju laikus, kad ļaudīm nācās saspiesties ciešāk, lai varētu aizvērt durvis, bet velo sacensību dalībnieki ar saviem velosipēdiem pat nemēģināja iekļūt transporta līdzeklī.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
