1. aprīļa viedoklis: Latvijai dotie brīži, jeb dažkārt dažviet daždažās!
Alvis Birkovs30.03.2012.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Makšķernieku asociācijas valde savā neglābjami demoralizētajā kolektīvajā zemapziņā dažkārt hiperboliski atnesas pret stindzinoši fatālo ilūziju, ka citus brīžus Latvijai eventuāli var arī vairs nedot... Bet! – šoreiz ortodoksāli kreatīvi pieejot 1.aprīļa dotā brīža paranormālajai ekskluzivitātei un komunicējot caur masu mēdijiem, internacionālajā informatīvajā telpā elektroniski raida ekspansīvu signālu valsts valodā inovatīviem izaicinājumu scenārijiem separātu valsts dzīves sektoru eksistenciālisma radītās depresijas trombu klizmai un sabiedrības obskurtā intelekta abu pusložu koeksistences caurspīdīgai konsolidēšanai. Signāla emocionālā epicentra ezotēriskā parole iečekošanai www.dotobrizulatvija.com - gūt var ņemot, gūt var dodot – bet, cik ilgi vēl?!
Runa iet par to, ka Latvijas ekspansionistiskā un ilgtermiņā praktizētā valsts iekšzemes ūdeņu invāzija ar zivīm ir sasniegusi kritisko apogeju. Dažviet ūdensteču segmentos viņas ar savu fantasmagorisko bioloģisko daudzveidību un armagedonisko biomasu aizdambē mazo HES slūžas un pat turbīnas, rezultātā antropogēni teroristiskā veidā noštopējot upju ekoloģisko caurplūdi un videi nedraudzīgi balina zaļās enerģijas ražošanas nacionālo košumu. Tamdēļ perifērijā katastrofāli samazinās līdz tam nelimitēto darba vietu skaits un dzimstība, efektīvi stimulējot aborigēnu pilgrimidžu uz attīstītām ģeoteritorijām.
Perfekti kompilētie zivsaimniecības zinātniskie ekspresatzinumi un ekspertslēdzieni, kuri balstās uz zinātniskiem monitoringdatiem un arhīvizpētēm, kuras pieturas pie zinātnisko vadlīniju pamatnostādnēm, kuras pamatojas uz zinātniskiem pamatojumiem un rekomendācijām, kuras vadās no zinātniski konceptuāliem īstermiņa plāniem un ilgtermiņa programmām, plebejiem epohāli prezentē – zivju neatturami paliek vairāk nekā ūdens!
Tā rezultātā dažām pirms tam absolūti miermīlīgām un zivsaimnieciski mazvērtīgām sugu populācijām sākušās elienveidīgu mutāciju agresīvas rekombinācijas, ieskaitot celakantiski homologu ekstremitāšu aktivizētu evolucionēšanu integrētai invāzijai uz sauszemi. Punkts viens – tas horizontāli apdraud vēl nepilgrimējušo aborigēnu drošumspēju. Punkts divi – tas vertikāli sit pa valstī jau sen reaktīvi uzsāktās rekreatīvās makšķerēšanas industrializācijas un infrastrukturizācijas sociāli ekonomiskā benefita virtuālo masterplānu, draudot tam ar maksātnespēju, bankrotu un galā banketu, kas var beigties ar sinhronu kirdik vēl joprojām nesertificētās krutkas dēļ. Punkts trīs – tas diagonāli destrukturizēs nacionālās dezoksiribonukleīnskābes ģenētiskā fonda matrices šifr... o, mai gad, tikai ne to!
Tātad – dotais ir pēdējais brīdis sākt Latvijas ūdeņu revitalizāciju, kas arī beidzot mietsaknē atrofētu dažiem identificētiem deģenerātiem diagnosticētās histēriskās amnēzijas izraisīto kinderisko sapņošanu par valsts ūdeņu un ūdens bioloģisko resursu inteliģentu utilizēšanu un konservāciju nākamajām ģenerācijām, kas arī no nacionālās demogrāfijas renesanses skata fokusa ir nonsenss, jo raideri, no kuriem tas procesuāli atkarājās, jau ir citā praidā.
Domājot lokāli, bet rīkojoties plaši, griezīsimies visur, kur vien var, un, nevedot nekādas diskusijas, introducēsim marginālo voluntārismu ūdeņu pilnīgai segregācijai no zivīm kā ūdens objektu labas pārvaldības aprobētu de facto, totāli izfiltrējot fundamentāli apsūbējušā Jaunsudrabiņa naivi apkaifotos Latvijas ūdeņus no visiem bioloģiskajiem resursiem, ieskaitot bezmugurkauliniekus un sānpeldes! Ja nav ilgtspējības mugurkaula un nespēj nopeldēt politiski taisni – tad ārā!
Novitalizējot ūdeņus, beidzot finišētu arī valsts pamatetnosu - makšķernieku un zvejnieku metafiziskās asimilācijas sensitīvās berzes provokatīvā mitoloģizēšana un folklorizētās valsts zivju resursu kontroles impotences apdziedāšana unisonā, uz kuras piespiedu kontracepciju valsts pārvaldes reformistus īstenībā izprovocēja paši kontrolētāji, pateicoties savai patoloģiski eksaltētajai sistemātiski kontrolēt gribēšanai, faktiski veģetatīvi uz nodokļu maksātāju rēķina sevi ilgtspējīgi nodrošinot ar jauno māmiņu un pensionāru prātiņiem neaptveramām algām, trešajā pasaulē vismodernāko ekipējumu, kas pie mums pieejams varbūt tikai dažiem no daudzajiem specdienestiem, un degvielas cisternu vagonsastāviem regulāriem reidu izbraukumiem brīvā dabā veselīga dzīves veida mazohistiskai piekopšanai.
Savelkot galus – tā kā dabas un vides protekcija nav un nebūs valsts prioritāte ne tuvākajā, ne arī miglā tītajā nākotnē tāpat kā Latvijas dabas kapitāla reinkarnēšana mums sekojošām degradācijām, to fiksi jākonvertē uz reāli apčamdāmām eirām, banknotēs tikai nomainot ekonomiski un seksuāli distrofiskās grieķu dievietes uz Akropoles drupu fona ar Gaismas pils topā iemūžinātu NAP simbolisku artefaktu – Saulcerītes & Antiņa zilzaļajā vonungā uz par nācijas Noasa šķirstu renovētā stikla zārka sēž nodziedājies latvju bigbojs ar dzintara biķeri rokā & pārziedējusi latvju gerla ar diviem bērniem uz rokām, diviem padusēs un vēl vienu pičpaunā & nacionāli mentāli māj bai-bai uz marmora bildinga malas baibiskam lēcienam likteņupē sastingušai kičīgajai princesītei... (Antiņš ir alpīnisma tūrē Šambalā.) Jesss!
Ar saprāta mirdzošās gaismas ātrumu tuvojas vien viņiem pašiem zināmu motīvu dēļ no bumbas „Zeme” teleportējušos maiju pravietotais apokaliptiskais 2012.gada 21.decembra dotais brīdis. Kam tas ir izdevīgs? Kādi spēki aiz tā stāv? Cik ilgi stāv? Kur stāv? Cik stāv? Kas nopiķo stāvēšanu? Cik ilgi stāvēs? Kāpēc stāv, nevis sēž?
Kamēr politiski izvērtējot atbildes mums dotais laiks vēl nav iztecējis, davai, uzmenedžēsim vēl vienu, bet pēdējo referendumu – Prātiņ, nāc mājās! – par grozījumiem statusa maiņai no klasificētās pieejamības satura uz neklasificētu mumificētajam valsts morāles kodeksam „Garīguma, Tikuma, Godīguma un Atbildības Patversme”. Bet šoreiz jau ar 101% partisipantu skaitu! Vot, parādīsim mūs daždažādi demolējošajiem kiborgiem, ka Latvija vienmēr var! Okei?
A ja kādam izejot tam cauri nepāriet paroles uztveres difikaltisms vai arī pats signāls besī ārā, tad eksceptuālā kārtā to var transformēt uz kāda mūsu dzejnieka kosmopolītiski suģestējošu dzejlaini – dažkārt dažviet daždažās!... April!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
