Iesaki rakstu: 
Vjačeslavs Dombrovskis kopā ar domubiedriem pametis partiju “Republika”, “pakāšot” savu lolojumu brāļiem Ģirģeniem. Visas mietpilsoņu balādes par Dombrovska pragmatismu vienā flakonā ar Ģirģenu uzņēmību kaķim zem astes.
Jāatdod gods – gan Vjačeslavs Dombrovskis, gan Kaspars Ģirģens pagājušā gada 12. novembrī nobalsoja pret puču. Tomēr dziļu plaisu starp “Republikas” līderiem iedzina likums “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai”. Sanda Ģirģena telefona skandāls nav pat izēstas olas čaumalas vērts, salīdzot ar 40 miljonu eiro afēru, kuru Vjačeslavs parlamentā atbalstīja, bet Kaspars – ne.
Šobrīd Dombrovskis ir pie sasistas siles, jo Saeimas vēlēšanām derīgu partiju laika limita dēļ vairs izveidot nevar. Tālab, ja bijušais Sorosa fonda Latvijā valdes loceklis gribēs turpināt piepelnīties kā tautas priekšstāvis, vajadzēs meklēt piemērotu blici, kas būs gatava “aizgājēju” pieņemt. Promejot Vjačeslavs publiski nogānīja populistus, laikam cerot, ka pavērsies aizmugures durtiņas uz kādu no huntas “kantoriem”.
Tikmēr Ģirģeniem nekas cits neatliek kā cīnīties par vietu zem saules partiju pulciņā pret obligāto potēšanu un absurdajiem ierobežojumiem, kas Dievzemītē un citviet pasaulē tagad nez kāpēc skaitās pārākais radikālisms. Mēreno opozīcijas nišu pilnībā aizņēmusi ZZS. Manuprāt, deputātu kandidāti no ikviena cita politiskā veidojuma, kas spēlēs – nesaki ne “jā”, ne “nē”, – nepaužot skaidru attieksmi pret vakcināciju, paliks ārpus Jēkabielas nama.
Tiesa, “Republikai”, ejot uz vēlēšanām ar savu listi, diez vai izdosies iebīdīt deputātus Saeimas krēslos. Tautai vēl labā atmiņā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena vadītās represijas pret cilvēkiem, kuri protestēja pret falšo pandēmiju no sākta gala, kā arī ignorēja bezjēdzīgo komandantstundu.
Piekrītu “saucējbalsīm tuksnesī”, ka Sandim, lai daudzmaz reabilitētos, vismaz jākompensē nesamērīgais 10 800 eiro naudassods Vides aizsardzības kluba prezidentam Arvīdam Ulmem, kurš štrāpes segšanai “izlika izsolē” savu Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī partijas programmā jāieraksta visu tā laika sodu atcelšana un atlīdzināšana. Tādēļ grūti spriest, kas piekritīs brāļoties ar brāļiem Ģirģeniem.
Atgriežoties pie 40 miljonu eiro iešķiņķošanas šaubīgam nodibinājumam, uzskatu, ka līdzekļi ir jāatgūst. Tā kā izmaksas notiek pakāpeniski 10 gadu laikā, pēc vēlēšanām tās jāiesaldē, un jāuzsāk izmeklēšana. Jāizpēta šeftmaņu intrigas, lai noskaidrotu, kā solīdā summa pārceļoja iz nodokļu maksātāju ķešas mahinatoru kabatās. Šāds gešefts nevarēja palikt bez pēdām. Domāju, ka, varai mainoties, daudzi sāks “dziedāt” un “klauvēs” uz nebēdu. Protams, lai īstenotu iepriekšminēto scenāriju, huntas partijām Saeimā jāpaliek mazākumā.
Tāpēc, patrioti, neļaujieties apmānīties! Pat vēršoties pret “restitūcijas likumu”, NA (IMHO – Nodevēju apvienība) joprojām paliek “siles” koalīcijā. T.s. nacionāļi ir ar saknēm ieauguši valdošajā kliķē. Uzreiz pēc vēlēšanām bijušie pučisti (JKP, A/P, JV, NA + Saskaņa) atkal sametīsies uz vienu roku. Neuzdāvināsim kangariem prieku mūs izdeldēt!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
