Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēl var būt niecīgas šaubas par to, vai lidsabiedrības airBaltic padomes vadītājs, Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, pirmdien publiski izsakoties, ka neesot redzējis nevienu tādu dokumentu, kurā būtu fiksēts, ka lidsabiedrības uzturēšana valstij kā lielākajam akcionāram laikā no 2013. līdz 2016.gadam var prasīt papildus vēl 96 miljonus latu, apzināti meloja vai arī tiešām nav bijis iepazīstināts ar visiem dokumentiem, kas valdībai sagatavoti par airBaltic. Taču nav šaubu, ka meloja Aivja Roņa vadītā Satiksmes ministrija, kas pirmdien nāca klajā ar līdzīgu paziņojumu.

Atspēkojot šos amatpersonu un iestāžu melus, Pietiek šodien publisko atsevišķus airBalticReShape plāna slepenās daļas fragmentus, kuros skaidri norādīts, ka lidsabiedrībai, kā Pietiek jau informēja, „būs nepieciešami vēl vismaz 96 miljoni latu, kas saistīti ar lidsabiedrības plāniem par flotes atjaunošanu”. Nepiesaistot investoru, šos papildu ieguldījumus nāksies veikt valstij, kas ir lielākais airBaltic akcionārs.

Liepiņš, kuram Pietiek pirmdien nosūtīja fragmentu no augstās amatpersonas it kā neredzētā un tai nezināmā plāna, neatbildēja uz šādu Pietiek jautājumu: „Kādā veidā Jūs esat spējis nepamanīt dokumentu, kura fragmentu Jums nosūtu? Vai šajā nepamanīšanā vainojama Jūsu nevērīgā attieksme pret darba pienākumiem, Jūsu nekompetence un nezināšana airBaltic jautājumos, vai gluži vienkārši ziņu aģentūrai LETA esat melojis?”

Savukārt Ronis, kuram Pietiek tāpat nosūtīja dokumenta fragmentu, neatbildēja uz līdzīgu jautājumu: „Kādā veidā Jūsu vadītā ministrija spējusi nepamanīt dokumentu, kura fragmentu Jums nosūtu? Vai šajā nepamanīšanā vainojama Jūsu nevērīgā attieksme pret darba pienākumiem, Jūsu vadītās iestādes nekompetence airBaltic jautājumos, vai gluži vienkārši ziņu aģentūrai LETA Jūsu vadītā ministrija ir melojusi?”

Pietiek rīcībā esošās ziņas ļauj arī secināt, ka par papildu valsts ieguldījumiem lidsabiedrības attīstībā airBaltic padomes vadītājs Liepiņš, ministrs Ronis un citas valsts amatpersonas ir spiestas melot vai klusēt saistībā ar drīzumā gaidāmo Eiropas Komisijas (EK) Konkurences direktorāta lēmumu par pārbaudi, kura sākta par iespējamo „neatļautu valsts atbalstu,” kas īstenots, valstij pērn pārņemot airBaltic.

EK Konkurences direktorāta lēmums par sākto pārbaudi bija gaidāms septembra vidū, taču lēmuma pieņemšana aizkavējusies. Pietiek zināms, ka valdības amatpersonas pēdējās nedēļās daudz pūlējušās, lai EK direktorātu pārliecinātu, ka saistībā ar airBaltic pārņemšanu nav pārkāptas ES noteiktās konkurences likumdošanas prasības un valdība attiecībā pret airBaltic nav īstenojusi neatļautu valsts atbalstu.

Ja EK lietu pret valsti par aizliegtu valsts atbalstu ierosinātu, tas valstij draudētu ne vien ar ilgstošu tiesvedību, bet arī būtiskām soda sankcijām.

Pietiek jau ziņojis, ka tieši EK Konkurences direktora sāktā pārbaudes lieta minēta kā galvenais iemesls, kāpēc respektablajā starptautiskā biznesa izdevumā Financial Time tika ievietots sludinājums par airBaltic daļu pārdošanu, kas lidsabiedrība izmaksājis ap 18 tūkstošus britu mārciņu.

EK Konkurences direktorāts izpēti par neatļautu valsts atbalstu saistībā ar airBaltic sāka gada sākumā pēc bijušā airBaltic vadītāja Bertolta Flika pārstāvētās firmas, airBaltic akcionāres Baltijas aviācijas sistēmas iesnieguma.

airBaltic ReShape plāna sagatavošana un arī tā papildināšana ir partijai Vienotība pietuvinātajam uzņēmējam Ģirtam Rungainim pastarpināti piederošās investīciju un finanšu konsultāciju firmas Prudentia Advisers (Prudentia) kompetence. Prudentia ik nedēļu no airBaltic par sniegtajām konsultācijām saņem aptuveni 13 tūkstošus latu jeb aptuveni 2,6 tūkstošus latu dienā.

airBaltic precīzu Prudentia pakalpojumu cenu Pietiek nav atklājis. Savukārt Satiksmes ministrijas (SM) ziņotais liecinājis, ka papildus no airBaltic saņemtajai naudai, ministrija no „pašu ieņēmumiem” par Prudentia pakalpojumiem šogad samaksājusi vēl 61,7 tūkstošus latu

Valsts par airBaltic 99,8% īpašnieku kļuva pērnā gada nogalē, kad pēc krievu miljardierim Vladimiram Antonovam pastarpināti piederošās a/s Latvijas Krājbanka kraha pārņēma ar pretrunīgi vērtētā bijušā airBaltic šefa Flika vārdu saistītajai firmai Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) piederošos 47,2% airBaltic kapitāla daļu.

BAS patiesie labuma guvēji saistīti gan ar Antonovu, gan tā saukto veco oligarhu, ekspremjeru Andri Šķēli, savukārt Fliks uzņēmumā, ļoti ticsams, bijis tikai izkārtne.

Saskaņā ar lidsabiedrības 2011.gada pārskatu valsts ieguldījums airBaltic (netieši, jo noformēts kā Valsts kases aizdevums) veido vismaz 67 miljonus latu.

Dokumenti

FotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...