"airBaltic" arī zem valsts spārna plāno nodokļu optimizēšanu, pilotiem maksājot dividendes
PIETIEK03.09.2012.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Arī pēc nonākšanas valsts kontrolē finanšu problēmu skartā nacionālā lidsabiedrība airBaltic jaunā vadītāja Martina Gausa (attēlā no labās kopā ar premjeru Valdi Dombrovski lidostas "Rīga" apmeklējuma laikā šovasar) plāno turēties pie bijušā vadītāja Bertolta Flika ieviestās prakses izvairīties no būtiskas daļas nodokļu nomaksas par pilotiem izmaksājamo atalgojumu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Lai samazinātu nodokļu slogu, kas jāmaksā Latvijas valstij no lidsabierības pilotiem maksātā atalgojuma, airBaltic 2009. gadā pilotus pārformēja darbam Kipras ofšorā reģistrētā kompānijā Baltic Airlines Services Limited. Nodokļu optimizācijai tika izraudzīta shēma, kurā pilotiem pārdotas Kipras kompānijas akcijas, no kurām viņi ik mēnesi saņēma dividendes 35 latu apmērā, kas kapteinim līdz šim vidēji nodrošināja aptuveni 4 000 eiro ienākumus mēnesī, bet otrajam pilotam - ap 1 800 eiro ienākumus.
Apzinoties, ka Latvijas valstij pēc tam, kad tā ieguvusi kontroli pār nacionālo lidsabiedrību airBaltic, netiks piedots tas, kas privātā akcionāra bijušajam līdzīpašniekam Bertoltam Flikam, tiek veikta airBaltic pilotu pārreģistrēšana no Kipras ofšora uz Latviju. Lai tomēr neradītu finanšu problēmu skartajam uzņēmumam papildu nodokļu slogu, tiek meklēti risinājumi, kā turpināt nodokļu optimizāciju, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. airBaltic padomē cita apspriesta iespēja pilotus noformēt darbā jau esošā vai jaundibināmā airBaltic meitassabiedrībā, kas būtu reģistrēta Latvijā, bet citādi ļautu turpināt Flika ieviesto nodokļu optimizācijas praksi.
Plānots, ka piloti līdzīgi kā iepriekš attiecībā uz Kipras ofšoru kļūtu par uzņēmuma līdzīpašniekiem, regulāri saņemot algu dividendēs. Apsvērts arī, ka daļu darba samaksas piloti saņemtu algās, no kurām tiktu maksāts arī sociālais un iedzīvotāju ienākuma nodoklis, liecina informācija, ko snieguši vairāki Pietiek avoti lidsabiedrībā un Satiksmes ministrijā. Nodokļu likme, kas jāmaksā no dividendēm, ir 15%, kas ir būtiski mazāk nekā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas jāmaksā no algas. Turklāt nerezidentiem, kādi ir daļa airBaltic pilotu, nodokļu likme par dividendēm ir vēl zemāka - 2%-15%.
airBaltic padomes priekšsēdētājs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš nebija gatavs Pietiek komentēt plānotos risinājumus pilotu atalgojuma jautājumā. To, ka airBaltic tā dēvētajā "reshape" plānā jeb restrukturizācijas un izdevumu optimizācijas pasākumos tiek domāts arī par izdevumu optimizēšanu attiecībā uz pilotu atalgojumu, Pietiek nenoliedza cits lidsabiedrības padomes loceklis Kaspars Briškens, kurš airBaltic pārstāv Satiksmes ministriju. Neatklājot detaļas, Briškens, kurš ir arī satiksmes ministra Aivja Roņa padomnieks, apgalvoja, ka jebkurā gadījumā visi nodokļi tiks nomaksāti, taču neprecizēja - kādi.
"airBaltic "reshape" plāna ietvaros nemitīgi strādā pie dažādu optimizācijas ieviešanas, ņemot vērā pasaules aviācijas nozarē valdošo praksi, tai skaitā pilotu nodarbināšanas jomā. Jebkurā gadījumā eventuāli izvēlētais risinājums, pirmkārt, būs saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu un, otrkārt, nodrošinās visu nodokļu nomaksu Latvijā, tādējādi respektējot airBaltic lielāko akcionāru - Latvijas valsti," Pietiek skaidroja Briškens.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
