"airBaltic" jaunās lidmašīnas iznomājusi, bet savus pasažierus pārvadā ar vecām aizlienētām
PIETIEK02.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nacionālā aviosabiedrība airBaltic būtisku daļu par Latvijas valsts naudu iegādāto moderno lidmašīnu Airbus A220-300 iznomājusi citām aviokompānijām, tikmēr savus pasažierus tā pārvadā ar vecām un nekomfortablām lidmašīnās, kas tiek nomātas no citas aviokompānijas. Turklāt rezerves daļu trūkuma dēļ daļa lidmašīnu atrodas uz zemes un netiek izmantotas pārvadājumiem.
To, ka airBaltic pasažieri spiesti lidot ar vecām lidmašīnām, Pietiek norādīja kāds ar aviokompāniju saistīts lasītājs, norādot, ka lidots tiek “ar rumāņu lidmašīnām, reāli vecām tarataikām”.
airBaltic neslēpj, ka jaunās lidmašīnas iznomātas citām aviokompānijām. “Pašlaik airBaltic floti veido 36 Airbus A220-300 lidmašīnas. 2021. gada nogalē, balstoties uz nākotnes prognozēm par aviācijas pakalpojumu pieprasījumu Baltijas valstīs, airBaltic lēma par 11 lidmašīnu nomu uz 2022. gada vasaras sezonu – 5 Eurowings, 4 SAS un 2 Eurowings Discover,” informē airBaltic Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Bethere.
Pēc viņas sniegtā skaidrojuma, lai nodrošinātu plānoto lidojumu grafiku, pašlaik airBaltic īstermiņā nomā „dažas” papildu lidmašīnas. “No lidsabiedrības puses tiek darīts viss iespējamais, lai pēc iespējas ātrāk airBaltic varētu visus tās lidojumus izpildīt ar Airbus A220-300 lidmašīnām,” uzsver A. Bethere
Viņa arī atzīst, ka globālās piegāžu ķēžu problēmas ietekmējušas arī atsevišķu airBaltic lidmašīnām nepieciešamo rezerves detaļu pieejamību. “Šobrīd sešām no flotē esošajām lidmašīnām ir vajadzīgas dažādas trūkstošās rezerves daļas. Lidmašīnu skaits tuvākā mēneša laikā var mainīties līdz ar detaļu piegādi,” skaidro A. Bethere.
airBaltic pārstāve norāda, ka lidmašīnu pieejamība ir atkarīga no ātruma, kādā rezerves detaļas tiek saražotas un piegādātas: “Tāpat vienlaicīgi var būt lidmašīnas, kurām jāveic plānotie tehniskie darbi un pārbaudes, kas arī kopumā var ietekmēt lidmašīnu pieejamību un tālāko lidojumu plānošanu.”
Taču esot „cerības”, ka jau tuvākajā laikā daļa jauno lidmašīnu varētu atgriezties ierindā. “Plānots, ka rezerves detaļas, kas ļaus flotē atgriezties vienai no lidmašīnām, uzņēmumam tiks piegādātas nākamnedēļ,” cerību pauž A. Bethere.
Pašlaik nav iespējams izmantot septiņas airBaltic lidmašīnas. Lidmašīnu detaļu trūkuma dēļ airBaltic rudenī paredzējusi atcelt reisus uz četriem galamērķiem no Viļņas lidostas, bet no Rīgas tiks apturēti lidojumi uz Edinburgu, Mančesteru un Stavangeri.
Šā gada maijā airBaltic saņēma jau 36. Airbus A220-300 lidmašīnu. Tās airBaltic saņem kopš 2016.gada.
28.jūnijā tika ziņots, ka airBaltic pamatkapitāls palielināts par 45 miljoniem eiro - līdz 596,473 miljoniem eiro. Eiropas Komisija (EK) 45 miljonu eiro valsts atbalstu airBaltic apstiprināja 24.maijā. Tostarp EK apstiprināja 33,4 miljonu eiro vērtu pasākumu airBaltic rekapitālizācijai Covid-19 pandēmijas kontekstā. Pasākums tika apstiprināts saskaņā ar valsts atbalsta pagaidu regulējumu.
2020.gada jūlija sākumā EK pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas atbalstīja Latvijas valdības lēmumu airBaltic pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. 2020.gada 4.augustā finansējums tika ieguldīts, un airBaltic pamatkapitāls sasniedza 506,473 miljonus eiro.
Tiek apgalvots, ka ar plānoto airBaltic akciju kotēšanu biržā (IPO) investīcijas atgriezīšoties Latvijā kā ienākumi no pārdotajām akcijām.
airBaltic apgrozījums pagājušajā gadā bija 204,1 miljons eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi bija 135,7 miljoni eiro.
Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību airBaltic kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam Aircraft Leasing 1 - 3,86%.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
