Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Džons Ficdžeralds Kenedijs esot teicis: "Visas mātes vēlas, lai viņu bērni kļūtu par prezidentiem, bet neviena nevēlas, lai viņi kļūtu par politiķiem." Neesmu tik pārliecināts par visām mātēm, toties skaidrs, ka bez kārtīgas izmīcīšanās politikā par prezidentu nekļūt.

Šis apgalvojums attiecas arī uz šībrīža valsts prezidentu Egilu Levitu, kurš, manuprāt, nepietiekami novērtēja nepieciešamību regulāri un intensīvi kontaktēties ar politiskajām aprindām, lai cik viņu tās garlaikotu vai kaitinātu, turklāt nereti pamatoti.

Protams, ir viedoklis, ka balsu trūkums Saeimā ievēlēšanai uz otro pilnvaru termiņu saistīts ar Levita popularitātes reitingu noslīdēšanu, tomēr atļaušos apšaubīt, ka politiķiem kandidātu reitingi kaut kā pēkšņi kļuvuši tik izšķiroši svarīgi. Manā skatījumā patiesā problēma bija Levita tiekšanās kontaktēties ar tādu cilvēku loku, kurā viņš jutās komfortabli, piemēram, pievēršoties dažādiem Latvijas vēstures un tiesību teorijas jautājumiem, kuri savukārt maz interesē politisko vidi.

Iespējams, daļa atbildības jāuzņemas Levita padomdevēju lokam, kas nemācēja vai nevēlējās situāciju mainīt. Proti, kad prezidenta amatā bija trimdā uzaugusī Vaira Vīķe-Freiberga, viedokļu noskaidrošana, savu ieceru skaidrošana vai, ja vēlaties, attiecību uzturēšana notika visnotaļ intensīvi – varu to apgalvot. Šo funkciju veica Valsts prezidenta kanceleja, jo neba valsts pirmajai amatpersonai pašam/pašai tas vienmēr jādara.

Aktīva komunikācija un nevairīšanās no "politiskās virtuves", cik zinu, notika arī Andra Bērziņa prezidentūras laikā (par Raimonda Vējoņa termiņu nemāku teikt). Iespējams, ka problēma bijusi arī tā, ka Levits īsti labi nesaprata, kā Latvijas sabiedrība uztver politisko varu. Respektīvi, Latvijas sabiedrība nenošķir varas atzarus, un, ja sabiedrības vērā ņemamu daļu kaitina valdība un/vai parlaments, tad šī attieksme atstarojas arī uz valsts prezidentu.

Šādā kontekstā Levits, šķiet, kļūdījās, uzskatot, ka prezidentam ir jārunā par t.s. vērtību jautājumiem, savukārt reālajā politikā nav jāiejaucas, jo tā taču ir izpildvaras un parlamenta atbildības joma. Prezidenta teorētiski saprotamo izvairīgumu daļa publikas (arī politiķu) novērtēja kā skaidru atbalstu koalīcijas lēmumiem ar visām no tā izrietošajām sekām.

Lai kā arī būtu, iznākums ir Levita lēmums nekandidēt, un, paturot prātā veco teicienu, ka pēc kaujas visi gudri, teikšu, ka principā šāds lēmums bija nojaušams. Proti, ar politiku saistītajās aprindās jau pirms vairākiem mēnešiem parādījās viedoklis, ka Levitu (neaizmirsīsim viņa darbu Eiropas Savienības Tiesā) patiešām interesē aizmetņi starptautiskai struktūrai, kas izmeklē un/vai iztiesā Krievijas kara noziegumus Ukrainā. Ne gluži kā rezerves variants nepārvēlēšanas gadījumā, bet gan kā potenciāla darbības joma, jo pašam saprotama un interesanta.

Tāpat zīmīga bija Levita retorika pēdējo mēnešu laikā par "prokremliskām partijām". Šajā gadījumā runa nav par to, cik šādi apzīmējumi ir vai nav pamatoti (manā skatījumā ir, bet tā ir cita tēma). Runa ir par to, ka tik nepārprotama retorika netieši liecina – cilvēks neredz nepieciešamību izteikties gludi, jo labi saprot, kuras politiskās grupas Saeimā par viņu jebkurā gadījumā nebalsos. Principā saprotama pozīcija.

Savukārt pārrēķināšanās no Levita puses bija tā, ka viņš acīmredzot uzskatīja, ka var rēķināties ar t.s. valstiski domājošās opozīcijas balsīm. Un tas atkal apliecina zināmu izpratnes trūkumu par to, kas ir politiskie procesi. Piemēram, teorētiski jau pareizi, ka "zemniekiem" varētu būt zināmas antipātijas pret Uldi Pīlēnu, jo Pīlēns pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām, konstruējot "Apvienoto sarakstu", tā teikt, aizvilināja viņu ilggadīgos politiskos partnerus, "zaļos". Vai tas ir pietiekams arguments "zemniekiem", lai viņi balsotu par Levitu? Nē, jo politikā – īpaši postpadomju valstīs – politiķi ir tik apbrīnojami plastiski savstarpējās attiecībās (rau, cik pieklājīgi izdevās formulēt), ka nevar vien nobrīnīties.

Tas pats attiecas uz "Progresīvajiem", kuri ir politiska grupa ar skaidru ideoloģisko profilu – patīk šis profils vai nepatīk – un no tā izrietošām ambīcijām. Domājot par savu elektorātu, viņi vienkārši nevarēja atļauties nevirzīt savu kandidātu prezidenta postenim un uzreiz balsot par "mazāko ļaunumu". Cita lieta, ka teksta iesākumā minētā nepieciešamība izmīcīties politikā attiecas arī uz šīs partijas kandidāti Elīnu Pinto. Paziņot (TV3 "900 sekundes"), ka, lai gan ir gatava tikties ar visām frakcijām Saeimā, "pašlaik vairāk plānojot tikties ar iedzīvotājiem un [nevalstiskajām] organizācijām", varbūt ir jēdzīgi no politiskā PR viedokļa, bet galīgi nav jēdzīgi no reālpolitikas viedokļa. Jo vispār prezidentu vēl deputāti Saeimā, nevis "iedzīvotāji".

Cita lieta, ja atļauts izteikties nedaudz ciniski, ka šāda retorika ir saprotama, ja partija un kandidāte saprot balsojuma iznākumu, tādēļ faktiski prezidenta vēlēšanu procesu vienkārši izmanto, lai vēlreiz atgādinātu par sevi. Proti, pastāv iespēja, ka "Progresīvie" ir nevis panaivi ideālisti, bet reālpolitikas likumus labi apguvuši ļaudis.

Turpinot ASV prezidentu izteikumu citēšanu, jauks ir Franklina Delano Rūzvelta brīdinājums: "Nekad nenovērtējiet par zemu cilvēku, kurš pats par sevi ir pārāk augstās domās." Šī ir diezgan nejauka piezīme par Pīlēna kandidatūru, bet stāsts patiesībā būs par citu tēmu.

Uldis Pīlēns – kā veiksmīgs uzņēmējs, "saimnieciski domājošs cilvēks" un tā tālāk – varētu šķist teju vai neizbēgami reālo politiku saprotošs indivīds. Tomēr man ir radies cits priekšstats. Ja uzņēmējdarbībā pretī runāšana līderim ir iespējama līdz noteiktai robežai, tad partijā strādājošie ir jāvaktē un jāgana visu laiku. Tas arī saprotami, jo politikā ir liels kārdinājums katram vispirms parūpēties par savām pozīcijām varas hierarhijā. Pavisam tieši izsakoties: ja politiķim uzņēmuma/partijas kopīgo interešu vārdā ir jāziedo sava pozīcija (valdībā, Saeimā, pašvaldībā), tad ir liela iespēja, ka cietīs kopīgās intereses.

Piemēri? Vienkārši pārcilājiet prātā politisko partiju maiņas gadījumus. Tāda ir reālā politika. Un man šķiet, ka Pīlēns – atbilstoši viņa pašnovērtējumam – nenolaižas līdz tādiem "sīkumiem". Jo tas nav "mans līmenis". No Pīlēna kā personības viedokļa raugoties, varbūt arī nav viņa "līmenis" (ja paveras uz personāžiem, kas savēlēti par deputātiem, var sākties depresija), tomēr tādā gadījumā jārēķinās ar neveiksmi politikā.

Pirms turpinu par trešo kandidātu, šķiet, skaidrības labad nepieciešama piezīme. No iepriekš sarakstītā var rasties iespaids, ka es atbalstu t.s. reālpolitikas spēles noteikumus kā labus. Nē, neatbalstu, tādēļ arī neesmu iesaistījies partijās vai kandidējis. Tā ir privāta izvēle, kas nav pretrunā ar apgalvojumu, ka politika ir specifisks žanrs. Ja indivīds izlemj tajā iesaistīties, viņš/viņa arī apzinās, kur iesaistās. Tik vienkārši.

Tātad nobeigumā Edgars Rinkēvičs. Ņemot vērā, ka ārlietu ministrs arī nesirgst ar pieticību pašnovērtējumā, tāpat to, ka t.s. Latvijas ierindas vēlētāja izpratnē ārlietas vispār nav "īsta politika" ("kas nekait, braukā tik apkārt"), varētu šķist, ka JV kandidāta prasmes reālpolitikā nav daudz labākas par Levita, Pinto vai Pīlēna iemaņām. Tomēr jāatgādina, ka vispār Rinkēvičs nav bijis ārlietu ministrs kopš skolas beigšanas. Cilvēks ir bijis gan Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs un Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, gan pamanījies pirms "Jaunās Vienotības" pabūt divās citās partijās. Un pamanījies gādāt, lai profesionālās izaugsmes ceļš šajā mīnu laukā vītos augšup vien, augšup vien. Neapšaubāmi ļoti pieredzējis cilvēks politikā. Visās iespējamās nozīmēs.

Pārpublicēts no satori.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...