"Citadeles" pārdošana izmaksājusi dārgāk, nekā iepriekš ļāvusi valdība
PIETIEK09.01.2015.
Komentāri (55)
Iesaki rakstu: 
Bankas Citadele pārdošana ne tikai neienesīs peļņu valsts budžetā, kā atklājās pēc darījuma noslēgšanas, bet arī pats pārdošanas process izmaksājis ievērojami dārgāk, nekā iepriekš bija akceptējusi valdība. Pašlaik jautājums par papildu honorāru starptautiskajam advokātu birojam Linklaters ir iestrēdzis Privatizācijas aģentūrā.
Kā bankas Citadele valstij piederošo 75% akciju pārdošanas juridisko konsultantu valdība 2013. gadā Privatizācijas aģentūrai ļāva piesaistīt starptautisko juridisko biroju Linklaters. Juridisko pakalpojumu griesti, kādus šādos gadījumos parasti noteic valdība, Citadeles pārdošanas gadījumā tika noteikti 540 000 eiro, kas ir ievērojams honorārs.
Tomēr vēlāk, īpaši jau darījuma noslēdzošajā fāzē 2014. gada rudenī, kad valdošā partija Vienotība bankas Citadeles pārdošanu forsēja pirms vēlēšanām, no angļu juristiem prasīti jauni atzinumi un konsultācijas, kas pārsnieguši valdības iepriekš noteiktos izmaksu griestus.
Informēti avoti valdībā Pietiek saukuši summas no vairākiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 200 000 eiro - papildu rēķinus par šādām summām Privatizācijas aģentūrai piesūtījis juridiskais birojs Linklaters. Atšķirība minētajās summās skaidrojama ar diskusijām starp Privatizācijas aģentūru un angļu juristiem par rēķinu pamatotību, un šī jautājuma risināšanā, pēc Pietiek informācijas, iesaistījies arī premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) birojs un Ekonomikas ministrija, kas pārrauga Privatizācijas aģentūru.
Izrādījies, ka daļa no Linklaters sniegtajām konsultācijām nav atbildusi noslēgtajā juridisko pakalpojumu līgumā atrunātajiem uzdevumiem, tādēļ pēc diskusijām angļu juristu prasītais papildu honorārs samazināts un nesasniedzot 100 000 eiro. Tomēr, lai Privatizācijas aģentūra apmaksātu šos rēķinus, tai jāsaņem valdības akcepts. Mēģinājums to iegūt aizvadītā gada 15. decembra valdības sēdē, kad aiz slēgtām durvīm tika lemts par saistību pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) restrukturizāciju, neizdevās, jo papildu tēriņu iekļaušana šī lēmuma paketē netika politiski saskaņota.
Mutiski "zaļā gaisma" līdzekļu pārtēriņam juridiskajiem pakalpojumiem Citadeles pārdošanas noslēguma fāzē Privatizācijas aģentūrai dota politiskā līmenī - tobrīd valdošā partija Vienotība un no tās 12. Saeimas vēlēšanās kandidējošais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis šī jautājuma atrisināšanu bija padarījuši par politiskās dienaskārtības jautājumu numur viens. Jau pēc vēlēšanām un valdības nomaiņas Ekonomikas ministrijas vadību pārņēma Zaļo un zemnieku savienība ar jauno ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Zaļie zemnieki jautājumā par Citadeles pārdošanas forsēšanu un nosacījumiem bija kritiski atturīgi. Tagad izveidojusies situācija, ka pēc atļaujas saskaņot lielos papildu izdevumus Citadeles pārdošanas procesam uz valdību jāiet Reizniecei-Ozolai.
Dārgi juridiskie un citi konsultāciju pakalpojumi, kādus pēdējos savas valdīšanas gados par praksi ieviesusi Vienotība, no valdības kritiķiem un "insaideriem" tikuši kritizēti ar aizdomām, ka tie nav pilnībā pamatoti un varētu tikt izmantoti koruptīvi, proti, daļas šo maksājumu gala saņēmēji varētu būt paši lēmumu pieņēmēji. Attiecībā uz Linklaters juridiskajiem pakalpojumiem par Citadeles pārdošanas procesu informēti avoti Pietiek norādījuši, ka tie neesot bijuši tikai "uz papīra".
Darījuma noslēguma fāzē konsultāciju intensitāte bijusi tik liela, ka angļu juristiem tikuši veikti zvani pat naktī. Tomēr pašu Linklaters konsultāciju nepieciešamība esot noteikta drīzāk politiski, lai "piesegtu aizmuguri" un kādu problēmu gadījumā vēlāk varētu atsaukties uz starptautiski atzīta juridiska biroja autoritatīvu atzinumu, jo lielu daļu no Linklaters paveiktā esot spējusi paveikt Privatizācijas aģentūra pati ar savu kapacitāti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
