"Citadeles" pircējs "nokaulējis" valdības piedāvāto jau tā minimālo cenu
PIETIEK10.09.2014.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Ar necaurspīdīgu valdības lēmumu kā vienīgais pretendents uz valstij daļēji piederošās bankas Citadele pirkšanu atsijātātais amerikāņu Ripplewood Holdings cenšas nokaulēt valdības 29. jūlijā nosaukto minimālo cenu - 113 miljonus eiro, izvirzot nosacījumus, ka galīgā cena būs atkarīga no bankas finanšu rādītājiem. Par atskaites punktu tiek ņemta amerikāņu fonda sākotnēji piedāvātā cena, kas pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas ir starp 90 un 100 miljoniem eiro, tas ir, krietni zem cenas, ko valdība nosaukusi kā minimālo, lai valsts neciestu zaudējumus šajā darījumā.
Valdība otrdien aiz slēgtām durvīm lielā slepenībā uzklausījusi ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska (kandidēs no Vienotības) virzīto ziņojumu par sarunām ar necaurspīdīgā procedūrā atsijāto vienīgo bankas Citadele pircēju - ASV finanšu fondu Ripplewood Holdings. Amerikāņu investors pēc padziļinātas iepazīšanās ar Citadeles finanšu datiem, nevēlas maksāt valdības nosaukto minimālo cenu - 113 miljonus eiro. Tomēr ekskluzīvas sarunas tieši ar šo pretendentu turpināsies, liecina Pietiek noskaidrotais par otrdien valdībā lemto.
Valdība otrdien uzklausīja ziņojumu, kas sagatavots pēc sarunām, kas kopš 29. jūlija ekskluzīvi notikušas tikai ar Ripplewood pārstāvjiem, un to pieņēma zināšanai, bet gala lēmums par labu šim pircējam nav pieņemts, jo daļa ministru nav bijuši gatavi izšķirties par darījumu ar šādiem cenas nosacījumiem.
Ko nozīmē Ripplewood valdībai iesniegtais piedāvājums, ka darījuma cena būs atkarīga no vairāku nosacījumu piepildīšanās? Kā skaidro Pietiek avoti, kas ir informēti par bankas Citadele pārdošanas sarunām, Ripplewood pēdējās nedēļās izmantojis iespēju padziļināti iepazīties ar bankas finansēm un uzskata, ka finanšu dati uzrāda sliktākas prognozes, nekā no valsts puses izskanējis sarunās.
Tādēļ, izmantojot šo argumentu, amerikāņu finanšu fonds valdībai piedāvājis par atskaites punktu ņemt sākotnēji piedāvāto cenu, kas pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas ir starp 90 un 100 miljoniem eiro, bet atkarībā no bankas finanšu rādītāju izpildes noteiktā laika periodā, darījuma gala cena var tikpat labi sasniegt kā nesasniegt valdības nosauktos 113 miljonus eiro.
26. augustā premjerei Laimdotai Straujumai (Vienotība) bija tikšanās ar Ripplewood oficiālo lobistu Latvijā, konsultāciju firmas Callidus Capital līdzīpašnieku Valdi Siksni (viņš redzams attēlā pa labi blakus politiķiem pietuvinātajam uzņēmējam Mārim Martinsonam, kura iespējamo saistību ar naudas atmazgāšanu un PVN izkrāpšanu izmeklē Finanšu policija). Foto uzņemts 2011. gadā, kad Sikšņa vadītā Nordea bankas Latvijas filiāle kopā ar Martinsona būvfirmu Moduls-Rīga sponsorēja tolaik par Jaunā laika (tagad Vienotība) finanšu piesaisti atbildīgā Edgara Jaunupa basketbola klubu VEF Rīga. Tikai pēc Finanšu policijas veiktajām kratīšanām Martinsons, kuru amerikāņu fonds bija pieņēmis par vietējo partneri bankas Citadele darījumā, no tā piekrita izstāties.
Ar Ripplewood lobiju saistīti avoti Pietiek attaisnojuši notikušo, apgalvojot, ka ASV vēstniecība, kas tradicionāli lobē amerikāņu investoru intereses Latvijā, veikusi nepietiekamu izpēti par Ripplewood iespējamiem vietējiem partneriem. Šī versija nešķiet ticama, jo publiska informācija par Martinsona darbošanos ēnu zonā starp partiju finansējuma piesaistītājiem un valsts un pašvaldību iepirkumu organizētājiem bija pieejama jau sen, kas raisīja jautājumus par reputāciju vēl pirms Finanšu policijas kratīšanām. Pēdējās nedēļās Latvijā viesojies un darījuma lobēšanā iesaistījies arī Ripplewood publiskā seja - amerikāņu finansists Tims Kolinss.
Amerikāņu fonda kaulēšanās par cenu pēc tam, kad valdība jau tā nākusi tam pretī, izlemjot turpināt sarunas ekskluzīvi ar šo pretendentu, lai gan tas sākotnēji piedāvājis vienu no zemākajām, ja ne zemāko cenu, valdību pirms vēlēšanām nostāda nepatīkamā situācijā. Pietiek zināms, ka ministru vidū nav vienprātības un tiek pieļauts atsākt sarunas arī ar otru pretendentu - krievu izcelsmes miljonāru, S.P.I. Group īpašnieku Juriju Šefleru, kurš piedāvājis augstāku cenu nekā Ripplewood.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
