"Dvinskas tikumi" izaicina Latvijas likumus
Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK12.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šķiet, ka mūsu valstī par 2014.gadā izsludinātā hibrīdkara galveno mentālo upuri ir kļuvusi tās otra lielākā pilsēta. Pareizāk sakot, Daugavpils pašvaldība.
Pēdējo gadu laikā rodas iespaids, ka šīs "brīvpilsētas" municipālpolitiķi un ierēdņi atkal ir svēti noticējuši, ka pilsētas iespējamais separātisma potenciāls uzspiež Rīgas varai ņemties ar to kā ar jēlu olu – uz daudz ko raudzīties caur pirkstiem, daudz ko laist gar ausīm. Līdz ar to uz valdības, VARAM un likumsargu pacietības vadža tiek bez aiztures sakrauts arvien vairāk šīs vietvaras eksperimentu Latvijas likumu arvien brīvākā interpretācijā.
Protams, šādām autonomiskām iedomām varēja būt kaut cik racionāls pamats laikos, kad pašvaldībā dominēja Latgales partija – kā tābrīža premjerpartijas Vienotība sadarbības partneris. Solvita & Co patiešām attiecās pret Jāni Lāčplēsi kā suverēnu "dalienas kņazu".
Ne Rihardam Eigimam, ko nesen gāza no domes priekšsēža amata, ne Andrejam Elksniņam, kurš to pārņēma, valsts varā nav nekāda politiskā "blata".
Tāpēc tagad saskaņietim mazāk ir jāuztraucas par jaunās valdības nelabvēlību, vairāk – par to purvu, kas valda pilsētas pārvaldē. Te VARAM, tiklīdz sakārojas, varētu uzreiz atrast pāris dzelžainus argumentus Daugavpils domes patriekšanai. Tieši dzimtās pilsētas birokrātiskās patvaļas akacī Elksniņš var noslīkt ātri vien.
Tomēr valsts varā vismaz pērn vēl turpinājās agrākā inerce un latviskā vēlme būt "ar trakiem pa labam". Daugavpils dome tika cauri ar vien Ārlietu ministrijas bikli izteiktām "bažām" pat tad, kad kategoriski vēlējās pirkt tramvajus no Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa sistēmā ietilpstoša uzņēmuma. Varbūt tagad – saistībā ar pilsētas galvas nomaiņu un ar saskaņiešu problēmām "Ņilogradā" – šāds "suverēns" izlēciens tiks apturēts. Varbūt nē.
Brīžiem ziņas par "Dvinskas anklāvā" valdošiem tikumiem izklausās pavisam anekdotiskas. Piemēram, domes birokrātiem ir paraža tikties ar līgumus slēdzošiem (vai jau noslēgušiem) ārpuspilsētas uzņēmumiem tikai vairāku cilvēku lielās delegācijās – lai tie nevarētu tik vienkārši izrēķināt, kura amatpersona īsti atbild par saistībām, kas jāuzņemas domei.
Taču tas vairs nav smieklīgi tad, kad, ar izdomātiem ieganstiem laužot noslēgtos līgumus un visā vainojot sadarbības partneri, sākas centieni noslēpt šādu kolektīvu (bez)atbildību un Daugavpils vietvaras neprasmi korekti apsaimniekot valsts vai ES piešķirto naudu.
Pieļauju, ka tieši pašu birokrātijas pieļautā finanšu nekompetence ir pamatā tam, kāpēc patlaban pašvaldība uzstājīgi cenšas lauzt apjomīgu būvdarbu līgumu ar Rīgas uzņēmumu "Modus būve". Būvfirma uzvarēja konkursā par skolas ēkas Parādes ielā 7 pārbūves darbiem 2,7 miljonu eiro apjomā.
Iegansts uzstājībai ir ļoti cinisks: firma esot "iejaukta korupcijas skandālā". Jo KNAB apsūdz Eigimu (kurš to noliedz), ka viņš centies izspiest kukuli par šo un citu būvobjektu. Šķiet, "svešais" – bez vietējās politiskās aizmugures – uzņēmums tādā veidā tiek "sodīts" par to, ka nav vēlējies pakļauties te valdošai "kārtībai" un dalīties ar domes labdariem.
(Kā smejies, neesmu kūdītājs, bet tomēr: varbūt "Modus būvei" vajadzēja laikus brašajiem pašvaldībniekiem caur puķēm atgādināt, ka tā ir veiksmīgi atjaunojusi vienu no prokuratūras ēkām. Ja nu firmai šajā iestādē palika kādi pateicīgi kontakti, pie kuriem vērsties ar stāstu par Dvinskā sazēlušiem tikumiem?)
Iespējams, Latvijas sabiedrības apziņā tik tiešām valda zināma atsvešinātība pret pārējā valstī sūri grūti inkorporējamo "anklāvu". Gurdeni tika uztverta pat ziņa, ka ir viltota domes izpilddirektores rezolūcija par ekspertu piesaisti 14 miljonus eiro vērtam iepirkumam. Jo nekaunīgāks šāds amatnoziegums ir tāpēc, ka šis ir ar "Daugavpils siltumtīkliem" saistīts projekts un tajā paredzēts iesaistīt ES struktūrfondu naudu. Runa ir par pašvaldības uzņēmumu, kas jau ir likusargu un Temīdas uizmanības fokusā – tajā jau tika atklāta vērienīga kukuļošana, krāpšana, pilnvaru pārsniegšana, dokumentu viltošana. Te nu tik tiešām "upē ir kāpts divreiz"…
Acīmredzami Daugavpils domē par likumību un tikumību sāk domāt tikai tad, kad vārna citām knābj acī. Domes vicepriekšsēdis Jānis Dukšinskis vienpersonīgi, nesaskaņojot ar citiem deputātiem, pērnā gada beigās uzspieda pilsētas komunālās saimniecības pārvaldei noslēgt līgumu par ielu uzturēšanu un uzņemties pārmērīgas finansiālas saistības līguma izpildei, un viņš tajā pašā dienā zaudēja savu amatu. Laikam atgādinājums, ka "Bog veļel ģelitsa"…
Jurim Pūcem visi šie "Dvinskas tikumi" vēl neduras acīs un netraucē dzīvot. Tāpēc varu "ārzemju" uzņēmējiem no pārējās Latvijas, kuri meklē peļņas iespējas šajā dīvainajā pilsētā, dot vien šādu padomu – rēķinieties ar to, ka līgumos ar pašvaldību preču piegādes vai būvobjekta termiņi tiks noteikti pārāk īsi, acīmredzami neizpildāmi. Tādā veidā domes ierēdņi rada "grožus", ar ko savaldīt un dancināt līguma noslēdzēju. Kurš uz šādu "spēli" parakstās, tas arī tiek pie "pīrāga" – un par paklausību dvinskieši izliekas aizmirstam pašu noteikto termiņu neievērošanu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.