"Es domāju, ka Sparāns "tur" Maizīti - par puikiem vai vēl par kaut ko..."
PIETIEK02.02.2016.
Komentāri (46)
Iesaki rakstu: 
Kā skaidrot to, ka pēc visiem pēdējos gados atklātajiem skandalozajiem faktiem Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks Aigars Sparāns, kurš ir kļuvis par sabiedrībai zināmāko šīs valsts drošības iestādes amatpersonu, vēl joprojām atrodas savā amatā un biroja vadība neatklāj pat to, vai saistībā ar visiem šiem faktiem ir veiktas kaut jel kādas pārbaudes? Šajās dienās Pietiekintervēja kādu nu jau bijušu augstu iekšlietu struktūru darbinieku, kurš cita starpā pieminēja arī "Sparāna tēmu", - publicējam šo intervijas fragmentu par versiju, ka Sparāns SAB vadību vienkārši "tur" ar kādu kutelīgu informāciju vai ko citu.
- Ja pareizi saprotu, jums aptuveni ir zināms, kā tieši policists Sparāns tika iekārtots Satversmes aizsardzības birojā...
- Cik es zinu, bija tā: Aivars Knoks - tas pats, kas kādreiz bija Organizētās noziedzības apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks, - aiziet ar Sparānu, kas tolaik bija SNAKā... SNAK - tā bija Smagu noziegumu atklāšanas koordinācijas pārvalde...
Tātad aiziet kopā pie Einara Repšes, kas toreiz bija premjers, un saka viņam - tu taču ieliki Jāni Kažociņu amatā, pasaki viņam, ka Sparāns ir respektējams un labs džeks, ka viņam vajag darbu tavā SAB. Kažociņš atbraucis no Anglijas, - ko tu tur vari par Latviju noskaidrot un par to, kas te kāds džeks.
Repše tālāk, cik es esmu dzirdējis, izsauc Kažociņu un tā arī viņam pasaka – te ir baigi labais džeks. Izdarīs, ko vajag. Baigi labais. Nekas nav jāpārbauda. Pieņem viņu darbā. Un tā tas arī notika - tik vienkārši. Bez jebkādiem tur zemtekstiem un sazvērestības teorijām. Tā tas tolaik bieži notika - un tagad arī.
- Labi, bet tagad taču Satversmes aizsardzības birojā priekšnieks ir nevis Kažociņš, bet Jānis Maizītis. Kāpēc arī viņš pēc visiem Sparāna skandāliem nereaģē? Viņam taču nekāds Repše neko nelūdza un neieteica...
- Es domāju tā – Sparāns vienkārši "tur" Maizīti par konkrētu tēmu. Un es pastāstīšu savu domu sīkāk. Kāpēc man tā liekas.
Atceraties Latvenergo trīs miljonu lietu? Faktiski tā bija atklāta lieta, kur trešajā dienā viss bija skaidrs. Bet visu to samuģīja šitā un otrādi. Tajā lietā toni noteica ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš. Viņš bija ļoti bailīgs, negribēja nekur iet. Viņš aizgāja prom – čakarējieties ar to lietu paši.
Kā mēs labi zinām, šajā lietā līdz ausīm iekšām bija ne tikai Andris Grūtups, bet arī viņa labais paziņa Andris Bērziņš, kas bija Unibankas prezidents un kas savulaik Grūtupam un arī sev Vecrīgas dzīvokli par sviestmaizi nokārtoja, un tā visādi.
Pagāja laiks, Bērziņu sataisījās likt pat prezidentu. Bet, ja grib ielikt Valsts prezidentu, vajag vismaz pārbaudīt, vai viņam nav kaut kādi sū... Sūta uz visām iestādēm papīrus, vai Andris Bērziņš nav kaut ko. Un SAB pie pielaides ir galvenā iestāde.
Es domāju, ka Sparāns jau tajā brīdī zināja, ka ir šāds pasākums un ka Andris Bērziņš pēc nozagto trīs miljonu lietas nekādā veidā nevar būt Valsts prezidents. Kādam bija jādod valsts noslēpuma pielaide. Kā viņam to iedeva... es domāju, ka Sparāns piedalījās. Varu kļūdīties, bet viss tālākais rāda, ka es neesmu kļūdījies.
- Un tālāk?
- Tālāk kas - parādi ir jākārto. Andris Bērziņš tad, kad Jāni Maizīti neievēl otrreiz par ģenerālprokuroru, kā valsts prezidents paņem Maizīti pie sevis kā padomnieku. Tu mani izglābi, to tu lietu nepalaidi, malacis, es tevi paņemu pie sevis. Pagaidām Maizītim nekādas labākas vietas nav, bet Kažociņam beidzas termiņš, - es tevi iesūtīšu tur.
Ļoti svarīga lieta par visiem tiem policijas darbiniekiem, kas nostrādājuši virs gadiem desmit, ir, ka viņi uz kaut ko "tur" priekšnieku. Lai viņš nesāk mētāties ar rokām, kaut ko nesaprotamu darīt. It kaut kāda tēma, kaut kādi fakti. Vienkārši profilaksei. Lai visiem mierīgāk dzīvot.
Sparāns, es domāju, ļoti iespējams, "tur" viņus par šito. Par Bērziņa pielaidi un Maizīša labo gribu.
- Bet kādā sakarā tur Maizītis? Ne jau Maizītis deva Bērziņa pielaidi.
- Maizītis nevarēja tajā lietā neieraudzīt Bērziņu, ja vien nav galīgs stulbenis. Viņam vajadzēja dot SABam "spravku".
Bet viņam vai attiecīgi kādam viņa padotajam, attiecīgi motivētam no Sparāna vai nezin kā, izrādījās grūti aiziet pie seifa un apskatīties. Apmēram tā: klausies, pārbaudi, vai viņam var dot pielaidi. Apskaties seifā. Bet, redzi, seifam nav atslēgas. Kur palikusi? Nezinu, nezinu. Pienāc vēlāk. Ā, tu nevari gaidīt? Nu, tad neko, es taču nezinu, kas tajā seifā. Apmēram tā.
Bet ir arī otra versija...
- Arī par miljoniem?
- Nē, pavisam citāda. Kā labi zināms, Maizītis ir, tā sacīt, drīzāk tāds kā Rinkēviča domubiedrs. Nemaz nav izslēgts, ka Sparānam par Maizīti kaut kas varētu būt noglabāts arī saistībā ar "Rinkēviča tēmu".
- Jūs to nopietni?
- Ar svecīti blakus neesmu stāvējis, paldies Dievam. Bet visi vēl labi atceras, kā viņš kārtoja darbā tādu Leju, kurš jau ir atklāts un demonstratīvs Rinkēviča domubiedrs. Kāpēc ar tādu sparu kārtoja? Nejaušība? Nemēdz būt šādās lietās nejaušību.
- Un tas viss par Sparānu tad nozīmē...?
- Tas nozīmē, ka jūs varat atklāt par Sparānu visu, ko vien vēlaties, bet, kamēr Maizītis būs savā amatā un Sparāns viņu un varbūt vēl kādus "turēs" vai nu par puikiem vai vēl par kaut ko, nekas nemainīsies. Visas lietas turpināsies.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
