"EXPO 2015" vadītāja skaidrojums ilustrē "brīnumainās pārvērtības" pakalpojumu tāmē
PIETIEK04.02.2015.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Lai labāk izprastu Latvijas nenotikušās dalības izstādē EXPO 2015 finansējuma izmaksu kārtību un iegūto pakalpojumu un produktu kvalitātes novērtējuma kritērijus, Pietiek bija lūdzis komandītsabiedrībai Expo 2015 rast iespēju iepazīties ar diviem konkrētiem produktiem, par kuriem Latvijas valsts jau bija samaksājusi tai lielāko daļu cenas - izstrādājamo suvenīru tirgus izpētes nolikumu un pašas izpētes rezultātus. Nu esam saņēmuši komandītsabiedrības Expo 2015 vadītāja Ģirta Majora vēstuli, kas tiek precīzi ilustrē pakalpojumu tāmēs notikušās "brīnumainās pārvērtības", ka publicējam to pilnā apmērā.
"Par portāla "Pietiek" jautājumiem
Komandītsabiedrība "Expo 2015" (turpmāk - Komandītsabiedrība) ir saņēmusi portāla "Pietiek" 2014. gada 26. janvāra jautājumus un sniedz šādas atbildes:
Kur var iepazīties ar šiem nolikumiem un pētījumiem? 1. Suvenīru tirgus izpētes nolikuma izstrāde: 2000 eiro, no kuriem vēl nav samaksāti 600 eiro. 2. Suvenīru piegādātāju tirgus izpēte: 2 250 eiro, kas jau ir samaksāti. Kā arī lūdz nodrošināt iespēju ar tiem iepazīties
Komandītsabiedrība sniedza producēšanas pakalpojumus Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijai (turpmāk - Pasūtītājs) saskaņā ar 2013. gada 19. decembra līgumu par Latvijas ekspozīcijas izstādē "Expo Milano 2015", Milānā, Itālijā ekspozīcijas idejiskās ieceres - saturiskā redzējuma māksliniecisko un organizatorisko realizēšanu, kā arī uzraudzību (iepirkuma identifikācijas Nr.EM 2013/57), līguma Nr.EM 2013/57b (turpmāk- Līgums). Saskaņā ar Līguma 2014. gada 3. februāra pielikumu Nr.3 "Pakalpojumu sniegšanas plāns šī Līguma izpildes 1. posmā "pirms izstādes Expo Milano 2015"" (turpmāk - Pakalpojuma plāns) 8. sadaļas "Komercpasākumu programma" 8.2. apakšsadaļu "Suvenīru veikals/stends" Komandītsabiedrībai bija jāsniedz šādi pakalpojumi: „Suvenīru tirgus izpētes nolikuma izstrāde", „Suvenīru piegādātāju tirgus izpēte", „Suvenīru un prezentācijas materiālu ražošana", „Suvenīru prezentācija Latvijā", „Suvenīru pirmo partiju piegāde Milānā".
Saskaņā ar Pasūtītāja apstiprināto Pakalpojumu plānu „Suvenīru tirgus izpētes nolikuma" izstrāde ir darbības, kas nodrošina dokumenta, kas nosaka komerdarbības (suvenīru) operatora tirgus izpētes nolikuma izstrādi. Šis nolikums saskaņā ar apstiprināto Pakalpojuma plānu ir dokuments, kas paredz komercoperatora darbības principu izstrādi, kritēriju izstrādi komercoperatora izvēlei, suvenīru kategoriju, tipu un veidu noteikšanu, komercoperatoru noteikšanas kārtību. Savukārt suvenīru tirgus piegādātāju tirgus izpēte ir organizatoriskas darbības, kas, atbilstoši komercoperatora (suvenīru) nolikumam, paredz atlases veikšanu, kandidātu izvērtēšanu un lēmumu par komercoperatora izvēli.
Līguma ietvaros Komandītsabiedrības sniegtie pakalpojumi un to definīcijas ir precizēti un papildināti, Pusēm savstarpēji vienojoties. Šādi precizētas un papildinātas ir arī Līguma 8. sadaļas "Komercpasākumu programma" 8.2. apakšsadaļā "Suvenīru veikals/stends" noteiktie pakalpojumi, tādēļ, lai sniegtu pilnvērtīgāku izpratni portālam "Pietiek" par sniegtajiem pakalpojumiem suvenīru veikala/stenda izveidē, Komandītsabiedrībai ir jāskaidro plašākā tvērumā pakalpojumu apjoms un tā ietvaros sniegtie pakalpojumi.
Latvijas dalības starptautiskajā izstādē "Expo Milano 2015" ekspozīcijas paviljonā (turpmāk - Ekspozīcija un vai Paviljons) bija plānotas komerctelpas suvenīru tirdzniecībai un restorānam. Plānotais komerctelpu izmantošanas koncepts paredzēja, ka viens operators sniegtu gan ēdināšanas pakalpojumus, gan arī nodrošinātu suvenīru tirdzniecību un sortimentu. Komercoperatoram būtu jānodrošina pilna apjoma restorāna darbība - tai skaitā, bet ne tikai nepieciešamais personāls un tā uzturēšanās Itālijā visu Ekspozīcijas darbības laiku, tirdzniecībai nepieciešamās kases iekārtas, produktu piegāde u.c. darbībai nepieciešamais. Suvenīru sadaļā komercoperatoram būtu jānodrošina pilna apjoma suvenīru tirdzniecība - tai skaitā, bet ne tikai nepieciešamais personāls un tā uzturēšanās Itālijā visu Ekspozīcijas darbības laiku, suvenīru atlase un ražošana, tirdzniecībai nepieciešamās kases iekārtas, loģistika. Veicot tirgus izpēti, Komandītsabiedrība secināja, ka Latvijā atrast vienu komerctelpu operatoru, kurš uzņemtos gan restorāna apkalpošanu, gan suvenīru tirdzniecību, kam būtu pieredze abu pakalpojumu sniegšanā, praktiski nav iespējama. Līdz ar to kā iespējami tika atzīti divi darbības virzieni, pirmkārt, viens no operatoriem varētu uzņemties ģenerāluzņēmēja lomu, otrkārt, izvēlēties divus neatkarīgus uzņēmumus, kas katrs īstenotu savu darbības virzienu. Realizējoties otrajam darbības virzienam, Komandītsabiedrībai kā organizatoram būtu bijis papildu darbs, organizējot un uzraugot divu komercoperatoru darbību, tomēr tas, iespējams, novērstu papildu riskus abiem pakalpojumu sniedzējiem, jo nevienam no uzņēmumiem nebūtu bijis jāuzņemas ar savu komercdarbību nesaistīts komercrisks.
Saskaņā ar 2014.gada 24.jūlija pakalpojuma pieņemšanas-nodošanas aktu par pakalpojumu daļām avansa summas ietvaros, Komandītsabiedrība piestādīja 8.2.1.pakalpojuma daļas "Suvenīru tirgus izpētes nolikuma izstrāde" izpildi 70 % apmērā, kas ir 1 400 EUR bez pievienotās vērtības nodokļa, kā jau precīzi ir informēts portāls "Pietiek". Šī paša akta ietvaros Komandītsabiedrība piestādīja 8.2.2. pakalpojuma daļas "Suvenīru piegādātāju tirgus izpēte" izpildi 66,6% apmērā, kas sastāda 1500 EUR bez pievienotās vērtības nodokļa. Pakalpojumu izpilde saskaņā ar Līguma pielikumu Nr.2. "Laika grafiks" tika sniegta 5 (piecu) mēnešu laika posmā. Pakalpojuma cenā noteiktās faktiskās izmaksas ietver personālresursus (vadības pakalpojumus, finanšu plānošanas, grāmatvedības un juridiskos pakalpojumus, tirgzinības pakalpojumus), nepieciešamo infrastruktūru un citus attiecināmos
izdevumus pakalpojumu sniegšanai. 8.2.2.pakalpojuma daļas ietvaros bija veikta sākotnējā tirgus izpēte, apzinot iespējamos suvenīru piegādātājus un esošos Latvijas dizaina preču tirgotājus un Latviju reprezentējošu suvenīru ražotājus. Papildus šīs akta ietvaros saistībā ar suvenīriem Komandītsabiedrība ir radījusi un izgatavojusi prezentācijas suvenīrus. Pakalpojumu daļas izpildē Komandītsabiedrība sagatavoja projektus "Suvenīru tirgus izpētes nolikums Latvijas ekspozīcijai starptautiskajā izstādē "Expo 2015 Milano" projekts" un "Tirgus izpētes Suvenīru piegādātāja izvēlei daļa Latvijas ekspozīcijai starptautiskajā izstādē "Expo 2015 Milano"", kas tika gatavoti uz 2014. gada 19. jūniju un elektroniski nodoti Pasūtītājam izskatīšanai un viedokļa paušanai. Pasūtītājs sniedzis komentārus par sagatavotajiem projektiem. Papildus jau iepriekš minētajam atkārtoti informējam, ka 8.2.1.pakalpojuma daļas "Suvenīru tirgus izpētes nolikuma izstrāde" izpilde nav pabeigta, tādēļ nav iespējams iepazīties ar Suvenīru tirgus izpētes nolikuma gala redakciju.
Ņemot vērā pakalpojumu izpildes darba gaitā gūtos secinājumus, aktualizētajā Pakalpojumu plānā 8.2.2.pozīcija tika, Pusēm savstarpēji vienojoties, mainīta no "Suvenīru piegādātāju tirgus izpēte" uz "Suvenīru veikala izveide". 2014. gada 20. novembra pakalpojuma pieņemšanas nodošanas aktā par Līguma izpildes 1. posma pakalpojuma daļām, kas veiktas līdz 2014. gada 10. novembrim, Komandītsabiedrība piestādīja 8.2.2.pakalpojuma izpildi atlikušo 33,4% apmērā, kas sastāda 750 EUR bez pievienotās vērtības nodokļa, tādējādi izpildot 100 % apmērā konkrēto pakalpojuma daļu. Suvenīru veikala izveides ietvaros veikts darbs pie veikala koncepta izstrādes: 1) iepirkšanās vides plānošana; 2) galveno un papildu tirdzniecības punktu izvietojums zālē un sadale starp suvenīru veikala un Nacionālā stenda platību; 3) veikala ietilpības aprēķini, 4) vide Latvijas pārtikas produktu ražotāju un tirgotāju aktivitātēm (produktu degustācijām un citām aktivitātēm).
Komandītsabiedribas "Expo 2015" vadītājs Ģirts Majors"
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
