Iesaki rakstu: 
Bijušās Hipotēku un zemes bankas problemātisko kredītu pārņēmēja Hiponia sakās esam pārliecināta, ka situācijas ar šķīrējtiesas izmantošanu strīdu risināšanā ir atšķirīgas gadījumos, kad tā vēršas pret saviem parādniekiem, un gadījumā, kad prasība tikusi vērsta pret pašu Hiponia, tādēļ arī rīcība esot atšķirīga.
Pietiek jau ziņoja, ka vairumā gadījumu Hiponia strīdus ar saviem parādniekiem risina šķīrējtiesā, arī tajos gadījumos, kad parādnieks pret to iebilst un vēlas taisnību panākt parastajā tiesāšanās kārtībā.
Tomēr tajā brīdī, kad šķīrējtiesā tika mēģināts vērsties pret pašu Hiponia, tā ne tikai pamanījās izplatīt preses relīzi, apvainojot prasības iesniedzēju reiderismā, bet arī iesniedza prasību Satversmes tiesā, kur kā argumentus savas taisnības pierādīšanai izmantoja tieši tos pašus argumentus, kurus iepriekš bija klaji noraidījusi, kad ar tiem mēģināja cīnīties parādnieki.
„Hiponia darbība ir vērsta uz līdzekļu maksimālu atgūšanu no izsniegtajiem aizdevumiem. Aizņēmējiem nepildot uzņemtās saistības, noslēgtajos līgumos paredzētā kārtībā SIA Hiponia sniedz prasību tiesā. Ja puses patiesi un likumīgi ir vienojušās par strīdu nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, tad strīds risināms šķīrējtiesā,” šādi Hiponia rīcību pamato uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciālists Guntis Kārkliņš, piebilstot, ka tad, ja šādas vienošanās nav vai tā ir pretlikumīga, ir jābūt iespējai šos argumentus izskatīt valsts tiesā. „Ja valsts tiesa uzskata, ka šķīrējtiesas līgums nav spēkā esošs, tad strīds nav skatāms šķīrējtiesā,” uzsver Kārkliņš.
Pēc viņa skaidrojuma, strīdā, kur prasība šķīrējtiesā tika celta pret Hiponia, pastāv pamatotas bažas par to, ka vienošanās, kurā ietverta šķīrējtiesas klauzula, ir pretlikumīga un, iespējams, arī viltota. „Tāpēc Hiponia nolūkā panākt taisnīgu strīda izšķiršanas kārtību ir vērsusies Satversmes tiesā un citās institūcijās. Hiponia uzskata, ka strīdi ir jārisina juridiski korektā veidā, ievērojot likumu normas un tiesiski noslēgtos līgumos paredzētos nosacījumus,” uzsver uzņēmuma pārstāvis.
Pietiek jau ziņoja, ka pati Hiponia, vēršoties pret parādniekiem, nevēlas ieraudzīt kredīta līgumos rakstīto, ka strīdu izšķiršanai var izvēlēties šķīrējtiesu vai parasto tiesu. Šo situāciju "uz savas ādas" ir pārbaudījuši Rīgā, Lāčplēša ielā esošās Sapņu fabrikas īpašnieki. Sapņu fabrikas īpašumus mēģināts pārdot jau divās izsolēs. Pirmajā, lai gan piedalījās četri pretendenti, kā vienīgais solītājs uzvarēja Hiponia, bet tiesa šo izsoli atzina par nenotikušu gan neticami zemu noteiktās sākotnējās cenas dēļ, gan sakarā ar citiem procesuāliem pārkāpumiem.
Notikusi arī nākamā izsole, kurā vairs piedalījās tiki Hiponia un kuru arī apstrīdējis parādnieks. Sapņu fabrika lēš, ka Hiponia neieinteresētības parādnieku maksātspējas atjaunošanā valsts nodokļos zaudējusi vismaz 200 tūkstošus eiro.
Seko mums 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
