Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

AS “Latvenergo” neatklāj arī Kaigu purva vēja parka projekta vērtētājus un vērtēšanas metodes. Iepriekš publiski minēts, ka projekta vērtība ir aptuveni 100 miljoni eiro.

Bez publiskā iepirkuma un slepenībā

Jau pirms vairākiem mēnešiem “Neatkarīgās” rīcībā nonāca informācija, ka AS “Latvenergo” no SIA “Laflora” par 100 miljoniem eiro gatavojas iegādāties Kaigu purva vēja parka projektu. Varēja noprast, ka valstij piederošās kapitālsabiedrības plānoto apjomīgo tēriņu īstenošanai netiks rīkota publiskā iepirkuma procedūra, sarunas notiek tikai ar vienu iepriekš izraudzītu pretendentu. Turklāt “Latvenergo” darījuma rezultātā iegūtu nevis funkcionējošu vēja parku, bet gan tikai tā izveides projektu.

Lai gan, pēc “Neatkarīgās” ziņām, sarunas ar SIA “Laflora” jau tuvojas noslēgumam, “Latvenergo” amatpersonas līdz šim izvairījušās no konkrētu atbilžu sniegšanas gan saistībā ar konkrētā pretendenta izvēli, gan sarunu gaitu, gan darījuma noslēgšanas termiņiem.

Neizskaidrojamo slepenības gaisotni nekliedēja arī “Latvenergo” komunikācijas direktora Andra Sikšņa atbildes uz “Neatkarīgās” sākotnēji uzdotajiem jautājumiem - uzņēmuma pārstāvis vien norādīja: “Mēs ar nepacietību gaidām, kad varēsim oficiāli paziņot par jaunu projektu attīstības jauniem posmiem, iegādātiem aktīviem un tuvināšanos savu mērķu (akcionāra akceptētas stratēģijas ietvaros) sasniegšanai. Tikko kā būs nozīmīgi darījumi, ziņosim.”

Pārējais vētījuma teksts saturēja vien deklaratīvus vispārinājumus saistībā ar “Latvenergo” iecerēm zaļā kursa mērķu sasniegšanā un virzībā uz klimatneitralitāti 2050. gadā.

EM darījumu dēvē par “Latvenergo” operatīvo darbību

“Neatkarīgā” vērsās arī pie Ekonomikas ministrijas (EM) kā “Latvenergo” valsts kapitāldaļu turētājas ar jautājumiem, vai ministrija zina par plānoto darījumu, atbalsta to un ir droša par tā rentabilitāti. Ministre Ilze Indriksone pēc vairākkārtējas jautājumu saņemšanas ar savu padomnieku starpniecību norādīja, ka akcionāra lēmumu pieņemšana ir ministrijas valsts sekretāra kompetence, ministre “Latvenergo” darbībās nejaucoties, lai gan sekojot notikumu attīstībai.

Savukārt EM valsts sekretārs Edmunds Valantis 'Neatkarīgajai” sniedza šādu atbildi: “Šī ir AS “Latvenergo” operatīvā darbība, par kuru atbildīga “Latvenergo” valde. Akcionārs neiejaucas operacionālajā darbībā. Attiecīgi aicinām Jūs ar šiem jautājumiem vērsties AS “Latvenergo”. Vienlaikus atgādinām, ka AS “Latvenergo” ir izveidota padome. Atbilstoši AS “Latvenergo” statūtiem valdei ir nepieciešama padomes iepriekšēja piekrišana darījuma noslēgšanai statūtos atrunātajos gadījumos, ja darījuma summa pārsniedz statūtos noteikto slieksni darījumiem, kuru rezultātā paredzēts izlietot AS “Latvenergo” naudas līdzekļus. Līdz ar to par AS “Latvenergo” darījumiem aicinām vērsties pie uzņēmuma valdes vai padomes.”

Tādējādi abas amatpersonas pēc būtības izvairījās no jēgpilnu atbilžu sniegšanas.

Nostāja nemainās - informācija joprojām netiek sniegta

Ņemot vērā plānotā darījuma apjomu un nozīmi, “Neatkarīgā” tomēr vēlējās saņemt konkrētākas atbildes, tādēļ pagājušās nedēļas nogalē atkārtoti vērsās pie “Latvenergo” valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Čakstes (attēlā) ar šādiem jautājumiem: “Kādā veidā tika izvēlēti plānotā iegādājamā projekta (Kaigu purva vēja parka) vērtētāji? Kas tieši šo vērtējumu veica? Kādi vērtēšanas paņēmieni (kritēriji) tika piemēroti? Kas apstiprināja novērtējuma rezultātus? Vai vērtējumā tika ņemtas vērā arī elektrības tirgus attīstības prognozes? Ja jā, kādam laika periodam?”

Arī uz šiem jautājumiem atbildi sniedza Andris Siksnis, kurš raksta: “Vairākkārt Jūsu kolēģim Ritumam Rozenberga kungam esmu operatīvi un iespēju robežās atbildējis uz līdzīgiem jautājumiem un arī tagad apliecinu, ka Jūs saņemsiet informāciju tieši tajā brīdī, kad par kādu Jūs interesējošu darījumu vai notikumu Latvijas tautsaimniecībai būtiskā līmenī, kurā būs gods piedalīties AS "Latvenergo'', būs pamats ziņot.”

Savulaik atteikumu sniegt informāciju “Neatkarīgā” saņēma arī no SIA “Laflora” pārstāves.

Likums neparedz informācijas neizpaušanu

Jautājumi par to, kā notika izvēle par labu SIA “Laflora” projektam, kāpēc netika organizēta iepirkuma procedūra, kā tika noteikta plānotā pirkuma vērtība un kāpēc amatpersonas konsekventi izvairās no jebkādas atbildības, joprojām palikuši bez atbildēm. Šobrīd no visām iesaistītajām pusēm notiek mērķtiecīga un apzināta informācijas slēpšana, lai gan nav zināms, ka tai būtu piešķirts ierobežotas pieejas statuss.

Jāatgādina, ka likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 7. pantā precīzi noteikts, kādos gadījumos informācija uzskatāma par neizpaužamu. Plānotais darījums starp valstij piederošo “Latvenergo” un privāto uzņēmumu SIA “Laflora” neatbilst nevienam no šiem kritērijiem. Turklāt likums neparedz arī jebkura ranga amatpersonu tiesības izvērtēt, kad un kādā apjomā sniegt vai nesniegt informāciju par valstij 100% piederošu uzņēmumu darbību un to slēgtiem darījumiem.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

FotoJampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Lasīt visu...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...