"Latvijas dzelzceļam" neesot nekādas daļas par darbinieka rīcību, nobraucot suni un aizbēgot
PIETIEK14.07.2015.
Komentāri (64)
Iesaki rakstu: 
Valsts akciju sabiedrībai Latvijas dzelzceļš neesot nekādas daļas par sava darbinieka Jāņa Grudula (attēlā) rīcību, nobraucot suni un no notikuma vietas pēc tam aizbēgot, - tā esot policijas kompetence, skaidro uzņēmums.
Pietiek jau ziņoja, ka sudrabkrāsas automašīna BMW ar valsts numuru JU 1911, kas pieder 1988. gadā dzimušajam Jānim Grudulam, kurš oficiāli dzīvo Madonas novada Barkavas pagasta Vīcupos, jūlija sākumā pie tirdzniecības centra Mols notrieca iedzērušu saimnieku vaļā palaistu suni un pēc tam no notikuma vietas aizbrauca, nemēģinot sniegt vēlāk klīnikā mirušajam sunim kādu palīdzību.
Šī notikuma aculiecinieks, kurš smagi cietušo suni nogādāja klīnikā, ar ierakstu sociālajā vietnē Facebook vēlējās vainīgo šoferi atrast, jo bija pārsteigts ne tikai par to, ka viņš savas mašīnas tīrību vērtēja augstāk par dzīvnieka glābšanu, bet arī to, ka viņš pretēji solītajam aizbēga.
„Vadītājs pēc avārijas necentās palīdzēt sunim, jo viņam negribējās likt asiņaino ķermeni savā bagāžniekā un vest arī iedzērušos saimniekus uz klīniku. Tāpēc es paņēmu suni kopā ar viņiem savā mašīnā un aizvedu pie veterināra. Vadītājs solīja braukt pakaļ, bet aizlaidās,” sociālajā tīklā rakstīja izpalīdzīgais autovadītājs, piebilstot - cerams, ka karma vainīgo panāks.
Pietiek lasītāji aizbēgušo Jāni Grudulu operatīvi atrada Facebook un no viņa profila konstatēja, ka auto īpašnieks strādā uzņēmumā Latvijas dzelzceļš. Taču pretēji Pietiek nesen aprakstītajam Azerbaidžānas vēstniekam, kurš atvainojās par vēstniecības darbinieka neētisku rīcību, savu ērtību labad pašā centrā novietojot automašīnu Brīvības ielas malā, Latvijas dzelzceļa vadība neko neētisku sava darbinieka rīcībā nevēlas saskatīt.
„No portālā sniegtās informācijas izriet, ka noticis ceļu satiksmes negadījums, kurā diemžēl gājis bojā saimnieku nepieskatīts suns. Ceļu satiksmes negadījumu izvērtēšanu Latvijā veic policija, kura, apkopojot un fiksējot faktus par negadījuma apstākļiem, ir tiesīga lemt par iesaistīto personu atbildību," - šādu atbildi sniedza Latvijas dzelzceļa preses sekretārs Māris Ozols.
Atbildot uz Pietiek jautājumu, kā uzņēmums reaģēs situācijā, kad tā darbinieks nāvējoši savainojis suni un nav sniedzis tam palīdzību, ņemot vērā, ka par palīdzības nesniegšanu ir paredzēta kriminālatbildība, uzņēmuma pārstāvis piebilda: "Latvijas dzelzceļa rīcībā nav policijas fiksētu faktu un atzinuma par šo negadījumu, tāpēc nevarēsim komentēt šo situāciju. Tā ir policijas kompetence."
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.