Iesaki rakstu: 
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sāk rasties iespaids, ka notikumi, kas ļāva atbrīvoties no okupekļa pirms gada, bija vien veiksmīga apstākļu sakritība – kara šausmu nospiedums apziņā bija arvien spēcīgs, Ukrainas pirmās lielās uzvaras frontē bija nenoliedzamas, bet maija nemieri pie okupekļa lika sasparoties pret Kremļa atbalstītāju bezkaunību. Daudz palīdzēja arī sabiedrībā zināmu un politiski neitrālu cilvēku virsvadība gājienā pret krievu imperiālisma mantojumu.
Kur esam šobrīd? Varbūt turpat, kur esam bijuši gandrīz visus trīs gadu desmitus atjaunotajā Latvijā – starp valsts politiskās varas liekulīgo patriotisku frāžu bārstīšanu un visu iespējamo tiltu saglabāšanu ar Maskavu. Valdības mainās, bet šī situācija gan nemainās.
Pat tagad, kad mums ir jauna tās pašas vecās "Vienotības" valdība, kas paziņo, ka galvenā vērtība tagad būšot Latvijas cilvēks, nekļūst skaidrs – kurš cilvēks? Pjotrs Avens? Aivars Lembergs? "Re:Baltica" meiteņu lolotie Krievijas pilsoņi – mūžīgie pensionāri?
Paskatīsimies uz situāciju objektīvi. Vai ir pārtrauktas diplomātiskās attiecības ar agresorvalsti Krieviju? Protams, nav, jo mums taču nevarot būt no pārējās Eiropas neatkarīga ārpolitika. Vai Krievijas pilsoņi, kuri tā arī nav pratušies iemācīties valsts valodu, ir spiesti pamest Latviju? Protams, nav – viņiem ir iedoti vēl pāris gadu, kuros cerēt uz Krievijas impērijas atgriešanos. Vai Kremļa oligarhi ir izraidīti? Nē, Putina baņķieris Pjotrs Avens pat pēc pakļaušanas ASV sankcijām ir saglabājis Latvijas pilsonību un atrod arvien jaunus "sapratējus".
Vai prokremliskie politiķi ir zaudējuši savu ietekmi? "Saskaņa" un Latvijas Krievu savienība ietekmi zaudēja nevis tāpēc, ka Latvijas valsts vērsa kādas sankcijas, bet gan tāpēc, ka tās sodīja krievvalodīgie vēlētāji, izvēloties agresīvākus savu interešu pārstāvjus. Turklāt problēmas ar prokremliskiem pilsētu mēriem Latgalē tikai pieaug. Un, protams, neaizmirsīsim par skumjo latviešu valodas situāciju, kas arvien ir cietēja starp gļēvu liberālismu un krievu šovinistu lingvistisko teritorijas iezīmēšanu.
"Maskavas nams" ir simbols aprakstītajai situācijai, kura nevar un nedrīkst apmierināt Latvijas patriotus! Vērojot politisko notikumu attīstību pēdējo mēnešu laikā, šķiet, ka neesam spējuši novērtēt to upuri, ko visas civilizētās Eiropas vārdā ir nesuši Ukrainas karavīri un civiliedzīvotāji.
Kara ievilkšanās nedrīkstēja būt iemesls, lai tiltus ar Maskavu saglabātu – tas bija papildu laiks, lai šos tiltus līdz galam sadedzinātu!
Šķiet, to neapzinās arī "Vienotība", kas sev doto mandātu vēlēšanās nopietni pārprata. Paskaidroju – balsis par "Vienotību" nebija mīlestības vēstule Kariņam par viņa lieliskajām politiskās shēmošanas prasmēm, ne arī par rīcībām Covid-19 krīzes laikā. Šīs balsis tika dotas, lai kara apstākļos valsts saglabātu savu ģeopolitisko kursu un turpinātu atbrīvoties no krievu imperiālisma mantojuma.
Lai šeit nebūtu Kremļa oligarhu, prokremlisku politiķu un bezkaunīgu Krievijas pilsoņu. Lai šeit nebūtu "Maskavas namu", kuru telpās visi šie Latvijas ienaidnieki satiekas un prāto, kā Mārupi pārvērst par Buču un Rīgu par Mariupoli. Tāpēc nost ar "Maskavas namu" un visu, ko tas simbolizē!
* biedrības "Austošā Saule" vadītājs
Seko mums 
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.