Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mani var lamāt dažādos vārdos, bet Saeimā es nebaidos uzdot tiešus un vienkāršus jautājumus. Lūdzu, apskatiet jautājumus, kurus pēc konsultācijām ar saviem vēlētājiem un ekspertiem iesniedzu komisijas vadībai (priekšsēdētājam R. Balodim, viņa biedrei R. Ločmelei-Luņovai un komisijas sekretāram I. Dālderim) ar lūgumu iekļaut komisijas darba dienaskārtībā. Diemžēl šo jautājumu iekļaušana komisijas darba dienaskārtībā tiek kavētā, formāli argumentējot, ka atsevišķi komisijas locekļi tos nesaprot.

Manuprāt, cilvēki grib atbildes uz vienkāršiem jautājumiem, kurus es arī uzdodu. Vai tiešām komisijas vadībai šie vienkāršie jautājumi ir pārāk sarežģīti? Lūk, jautājumi:

Sabiedriskās ēkas ir uzceltas un tiek ekspluatētas – tas ir fakts.

Kā to ekspluatācijas laikā tiek monitorēta, vērtēta un analizēta šo ēku strukturālā drošība?

Kas par to ir atbildīgs un kas to dara?

Ko tieši apskata un vērtē?

Cik bieži tas notiek?

Kādā veidā tiek veiktas atskaites par ēku strukturālās drošības monitorēšanu?

Kas notiek ar atskaitēm, kad tās tiek iesniegtas?

Kādi normatīvie akti nosaka ēku strukturālās drošības monitorēšanas procesu?

Kādi sodi tiek piemēroti, ja tiek atklāts, ka ir problēmas ar ēku strukturālo drošību?

Kāda ir statistika par šādu sodu piemērošanu pēdējos 5 gados?

Visbeidzot, kāda bija situācija līdz traģēdijai, un kā tā atšķiras tagad?

Esmu lūdzis informāciju par to, kā ēku strukturālā drošība tiek kontrolēta ļoti konkrētos objektos – tirdzniecības centros, daudzstāvu dzīvojamās ēkās, dambjos, tiltos, elektrostacijās, skolās, privātskolās, bērnudārzos, privātos bērnudārzos, slimnīcās, pansionātos, lidostā, dzelzceļa stacijās, autoostā, teātros, kinoteātros, ražošanas telpās, viesnīcās, un citās sabiedriskās ēkās.

Komisijas vadība manu jautājumu neiekļaušanu dienaskārtībā jau trīs nedēļas motivē ar to, ka nesaprotot manus jautājumus. Man esot nepieciešams definēt, kas ir ēku ‘strukturālā drošība’.

Es ceru, ka Jūs, lasītāji, saprotat, ko nozīmē ēku ‘strukturālā drošība’.

‘Strukturāli drošas’ ēkas nesabrūk. Žēl, ka šo vienkāršo patiesību nesaprot Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadība. (Esmu vairākkārt izteicis savu nožēlu par to, ka komisijas oficiālajā nosaukumā ir minēts Zolitūdes, nevis Maximas vārds.  Būtu pareizāk to saukt par Maximas traģēdijas komisiju, jo sabruka nevis Zolitūde, bet Maxima.)

Komisijas sēdēs esam daudz runājuši par jautājumiem, kurus komisija nevar pierādīt – par bijušā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces iespējamo korumpētību; par Ekonomikas ministrijas ierēdņu iespējamo nekompetenci; par dažādu amatpersonu motivāciju atbalstot vai neatbalstot Valsts būvinspekcijas likvidāciju 2009. gadā.  Izskatās, ka sēžu laikā notiek juridiskās kompetences sacensība.

Bet pazūd galvenais – kas jāmaina normatīvajā vidē, lai sabiedriskās ēkas nesabruktu un lai cilvēki tajās justos droši?

Es tikai vēlos noskaidrot faktus par ēku ‘strukturālās drošības’ kontroli to ekspluatācijas laikā.

Pēdējā komisijas sēdē piedalījās Latvijas lielāko pilsētu būvvalžu vadītāji, kuri atzina, ka normatīvais regulējums ēku ekspluatācijas kontrolei eksistē tikai attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām.

Vai tas nozīmē, ka visām citām sabiedrisko ēku kategorijām ēku ekspluatācijas kontroles normatīvā regulējuma vispār nav?  Ir.  Civillikumā 1084. panta pirmā daļa paredz, ka “katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.”

Lūk, zilonis trauku veikalā – sabiedrisko ēku drošības kontroli ir jāveic katram būves īpašniekam.  Kā nu kurš to atzīst par pareizu.

Varbūt man nav taisnība, un kāds trenēts jurists cīnīsies par definīcijām, kā to tagad dara parlamentārās komisijas vadība.  Bet es savus jautājumus netaisos atsaukt vai skaidrot.  Komisijas vadībai un atbildīgajām institūcijām tie būtu rūpīgi jāizlasa un jāmēģina saprast.

Paldies, ka izlasījāt.

P.S. Jebkurš var redzēt sēžu norises rezumējumu manā videoblogā sunubuda.tv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...