"No sirds Latvijai" Saeimas vēlēšanu programma: mēs lepojamies ar mūsu tautas viedumu
PIETIEK08.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laiks tautas uzplaukumam! "No sirds Latvijai" ir pret valdošo eliti noskaņota konservatīva partija, kas apvieno stiprus, mērķtiecīgus un atbildīgus cilvēkus - profesionāļus, kuri tiem uzticēto darbu dara no sirds. No runām un tukšiem solījumiem, pie reāliem darbiem, kas veicina katra Latvijas iedzīvotāja labklājību un nodrošina Valsts attīstību, nacionālās un ekonomiskās pašnoteikšanās atjaunošanu.
"No sirds Latvijai" ir politiski atbildīga partija. Tā saliedē atbildīgam kopdarbam visas nacionalitātes un visus valsts iedzīvotājus - ģimenes, bērnus, skolēnus, studentus, zinātniekus, profesionālos darbiniekus nozarēs, cilvēkus ar īpašām vajadzībām, pensionārus, uzņēmējus un citus. Kopā ar Latvijas tautu mēs paaugstināsim atbildību par sevi un valsti un turpmāk nepieļausim Latvijas resursu izšķērdēšanu, bet nodrošināsim Latvijas strauju attīstību, katra cilvēka sociālo drošību un dzīvi labklājībā šajā un nākamajās paaudzēs.
Latvijas tauta ir vērtīgākais resurss, tāpēc mūsu kopīgos spēkos ir nodrošināt tādus dzīves apstākļus Latvijā, lai aizbraukušie, kuri vēlas, atgrieztos dzimtajās mājās, un ģimenes būtu stabilas, stipras un tajās augtu daudz un laimīgu bērnu.
Mēs lepojamies ar mūsu tautas viedumu, gara spēku, drosmi un izdzīvošanas spējām.
Tādēļ mēs, partija "No sirds Latvijai":
1. Lai veicinātu ātrāku lēmumu pieņemšanu un būtiski ietaupītu līdzekļus, samazināsim Saeimas deputātu skaitu no 100 uz 60.
2. Esam par tautas vēlētu prezidentu.
3. Ģimenēs ar trim bērniem vienu no vecākiem atbrīvosim no algas iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ģimenēs ar pieciem un vairāk bērniem - abus vecākus.
4. Ieskaitīsim bērna kopšanas periodu vecāka, kurš kopj bērnu, darba stāžā un veiksim sociālās iemaksas pie pensijas, kamēr vecāks bērna kopšanas laikā ir bez algota darba.
5. Materiāli stimulējot audžuģimenes, veicināsim adoptēšanu tepat Latvijā un attīstīsim bērnu ciematu kustību. Līdz 2028. gadam slēgsim visus bērnu namus Latvijā.
6. Esam pret migrantu kvotu ieviešanu, viendzimuma laulību legalizāciju, kā arī esam pret pretrunīgās Stambulas Konvencijas ratificēšanu Latvijā.
7. Atbalstīsim tādu pensiju neaplikšanu ar nodokļiem, kas ir mazākas par minimālo darba algu (šobrīd - 430 eiro).
8. Ar likuma spēku noteiksim, ka otrā līmeņa pensijas uzkrājums ir mantojams.
9. Atcelsim nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam un elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti.
10. Paaugstināsim skolotāju prestižu sabiedrībā, tai skaitā jau līdz 2020.gadam palielinot pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi no 680 eiro līdz 910 eiro.
11. Atbalstīsim valsts apmaksātas augstākās izglītības studijas tiem vietējiem un ārvalstu studentiem, kuri vismaz 4 gadus pēc studijām strādās Latvijā savu studiju nozarē.
12. Visus ieņēmumus, kas veidojas no degvielas akcīzes nodokļa, pilnā apmērā novirzīsim Latvijas autoceļu atjaunošanai.
13. Nodrošināsim Latvijas lauksaimniekiem godīgus noteikumus valsts atbalsta un Eiropas Savienības fondu finansējuma saņemšanai par ikgadējiem platību maksājumiem, piemēram, līdzvērtīgus Polijas zemniekiem.
14. Līdz 2020.gadam izveidosim jaunu nacionālās aizsardzības koncepciju, lai tā būtu atbilstoša valsts finansiālajām iespējām. Būtiski stiprināsim Zemessardzi un izbeigsim tādu ieroču un sistēmu iepirkšanu, kas nav atbilstoši jaunajai valsts aizsardzības koncepcijai.
Nost ar izzadzējiem!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
