"Oberhaus" piespiedu izsolei lēti novērtēto īpašumu nu tirgo par gandrīz divreiz lielāku cenu
PIETIEK05.08.2015.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Nekustamā īpašuma kompānija Oberhaus dienu pēc tam, kad tiesā tika iesniegta prasība par zaudējumu piedziņu noNordea bankas par Oberhaus novērtēta īpašuma pārdošanu izsolē, ievietojusi sludinājumu, ka pārdod šo īpašumu par teju divas reizes augstāku cenu nekā tās veiktajā izsoles vērtējumā. Pats Oberhaus norāda, ka piespiedu atsavināšanas cena un tirgus cena esot divas dažādas lietas.
Lai gan divu gadu laikā Lazaram Rozenbergam atņemtajā un izsolē pārdotajā īpašumā Jūrmalā, kas sastāv no zemes un divām jaunbūvēm, nekas nav mainījies un nekustamā īpašuma cenas augušas par aptuveni 15-20%, Oberhaus, kas 2014.gadā īpašumu novērtēja kā 184 tūkstošus latu (259 tūkstoši eiro) vērtu, tagad to tirgo par 484 tūkstošiem eiro, turklāt sludinājumu par pārdošanu ievietojusi dienu pēc tam, kad Rozenbergs iesniedza tiesā prasību par zaudējumu piedziņu no Nordea.
Pietiek jau ziņoja, ka prasība tiesā iesniegta par zaudējumu piedziņu no bankas saistībā ar nekustamā īpašuma novērtēšanu un pārāk zemo izsoles sākuma cenu, kā arī bankas pretdarbību iecerei ar īpašuma pārdošanu segt visas Rozenberga kredītsaistības. Māju un zemes bijušais īpašnieks vaino arī tiesu, ka tā nav iedziļinājusies bankas iesniegtajā nekustamā īpašuma vērtējumā, tādēļ pieļāvusi neadekvāti zemas izsoles sākuma cenas noteikšanu.
Lai gan īpašnieks bija bankā iesniedzis vēl divu vērtētāju novērtējumus savam nekustamajam īpašumam, kuros bija noteikta pat divas reizes augstāka piespiedu pārdošanas cena nekā bankas pasūtītajā Oberhaus vērtējumā, ne banka, ne tiesa to neņēma vērā un pārdeva pašas Nordea meitas uzņēmumam Promano Lat. Turklāt Nekustamo īpašumu vērtētāju asociācija atzinusi, ka Oberhaus vērtējums ir nekorekts.
Oberhaus vērtēšanas serviss valdes loceklis Sandis Kurilovičs Pietiek savukārt skaidro: faktā, ka īpašums tagad tiek tirgots par ievērojami augstāku cenu, neesot nekā pārsteidzoša, jo piespiedu pārdošanas cena un tirgus cena ir divas atšķirīgas lietas. Lūgts konkretizēt, kādu tirgus cenu kompānija noteica šim īpašumam, Kurilovičs paskaidroja, ka šādu informāciju nevarot atklāt, taču ierastā prakse esot piespiedu pārdošanas vērtību noteikt 60% apmērā no tirgus cenas.
Pēc viņa domām, atkārtota īpašuma vērtēšana pirms izlikšanas pārdošanai, visticamākais, nav notikusi, un sludinājuma cena noteikta, pamatojoties uz toreiz veikto vērtējumu.
Kā jau ziņots, savu īpašumu kredīta dēļ pazaudējušais Rozenbergs pieteikumā tiesai, kas ir Pietiek rīcībā, norāda, ka banka viņam liegusi iespēju pārkreditēties citā bankā, kā arī likusi šķēršļus īpašuma pārdošanai īpašnieka atrastajiem pircējiem, kuri piedāvājuši summu, ar kuru būtu segtas visas kredītsaistības, līdz beidzot par nesamērīgi zemu cenu pārdevusi izsolē pati savam meitas uzņēmumam.
Rozenbergs bankā iesniedzis vēl divus nekustamā īpašuma vērtējumus. 2009.gadā LĪF REAL ESTATE vienas mājas un zemes domājamās daļas vērtību noteikusi 581 tūkstoša latu (827 tūkstošu eiro) apmērā. 2011.gadā SIA KAM-PRO šo māju un zemi novērtējusi kā 464,6 tūkstošu latu (661 tūkstošu eiro) vērtu, bet piespiedu pārdošanas vērtība noteikta 352,2 tūkstoši latu (501 tūkstotis eiro).
Savukārt 2012.gada augustā visa nekustamā īpašuma vērtējumu veikusi SIA VINDEKS, secinot, ka šī nekustamā īpašuma tirgus vērtība ir 775 tūkstoši latu (1,103 miljoni eiro) bet piespiedu pārdošanas vērtība - 542 tūkstoši latu (771 tūkstotis eiro).
Taču apstrīdēt tiesā Oberhaus vērtējumu Rozenbergam ticis liegts, kā arī Nordea nav reaģējusi uz lūgumu atlikt nekustamā īpašuma izsoli un veikt nekustamā īpašuma pārvērtēšanu objektīvas izsoles sākumcenas noteikšanai.
Nordea no komentāriem par šo gadījumu atsakās, aizbildinoties ar liegumu sniegt ziņas par klientiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
