"Piemiņai" no NMPD Ploriņš paķēris līdzi mobilo telefonu un planšetdatoru
PIETIEK16.09.2015.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Piespiedu kārtā atvadoties no darba Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), tā nu jau bijušais vadītājs Armands Ploriņš "piemiņai" līdzi paķēris dienesta mobilo telefonu un planšetdatoru, ko dienesta darbinieki pašlaik mēģina atgūt.
"Šī gada 14. septembrī izbeidzot darba attiecības ar NMPD, Armands Ploriņš pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem nav atgriezis viņam darba vajadzībām izsniegtos divus mobilos telefonus Samsung Galaxy S4 un planšetdatoru Apple iPad, kas ir NMPD īpašums, aizbildinoties, ka šīs iekārtas ir nozagtas, saplēstas vai ir radušies kādi citi nezināmi apstākļi, kāpēc nevar atgriezt šīs iekārtas. Veicot iekārtu meklēšanu, izmantojot pieejamos tehnoloģiskos risinājumus, tika konstatēts, ka iekārtas atrodas Armanda Ploriņa dzīvesvietā ciematā Lapsas, Babītes pagastā. Šobrīd A.Ploriņa cilvēki, grāmatvedības nodaļas vadītāja, NMPD mēģina šo situāciju risināt, ar atpakaļejošu datumu norakstot iekārtas, ko A.Ploriņš ir piesavinājies," - šādu informāciju Pietiek saņēma no kāda lasītāja.
Izrādās, gluži tik alkatīgs skandalozais NMPD nu jau bijušais vadītājs tomēr nav bijis, - runa ir tikai par vienu Samsung Galaxy S4 viedtelefonu un iPad planšetdatoru. "Vienu Samsung Galaxy S4 telefonu kratīšanas rezultātā 09.09.2015. izņēmis KNAB.
Ņemot vērā, ka pēdējā darba dienā (14.09.2015.) A.Ploriņš neatradās savā darba vietā, jo ar KNAB 09.09.2015. lēmumu viņam bija noteikts aizliegums pildīt amata pienākumus, NMP dienestam nebija iespējams pēdējā darba dienā atgūt otru A.Ploriņam izsniegto Samsung Galaxy S4 un planšetdatoru Apple iPad. Šobrīd NMP dienesta atbildīgie darbinieki risina jautājumu par materiālo vērtību atgūšanu," skaidro dienestā.
Kā zināms, skandalozais Ploriņš pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs viņam noteica drošības līdzekli, kas faktiski liedza turpināt darbu līdzšinējā amatā, mēģināja pieņemt veselības ministra Gunta Belēviča piedāvāto alternatīvo darbu jaunveidojamā Austrumu slimnīcas Operatīvās ķirurģijas centra vadītāja amatu, taču, kā ziņojuši mediji, esot nokavējis pieteikšanās termiņu.
Ploriņa vārds ir cieši saistīts ar dāsnajām veltēm, ko viņa vadītais NMPD daudzu gadu garumā bija sniedzis uzņēmēja Adigjozala Mamedova AS Rīgas Sanitārā transporta autobāze. Arī KNAB sāktais kriminālprocess, cik zināms, saistīts tieši ar NMPD iepirkumiem.
Pietiek pagaidām nav izdevies uzzināt Ploriņa viedokli par "piemiņai" līdzi paķertajiem saziņas līdzekļiem un viņa plāniem attiecībā uz to tālāko likteni.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
