"Prudentia" konsultācijas "Liepājas metalurgā" valstij izmaksā Ls 15 000 nedēļā
PIETIEK16.05.2013.
Komentāri (46)
Iesaki rakstu: 
Pēdējo gadu varas partijas Vienotība iecienītais privātais finanšu konsultants SIA Prudentia Advisers kopš 2. aprīļa, kad tika piesaistīts grūtībās nonākušās AS Liepājas metalurgs situācijas risināšanai, par saviem pakalpojumiem jau paguvis nopelnīt 90 000 latu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija no informētiem avotiem valdībā.
No oficiāliem komentāriem Pietiek avoti atsakās, jo valdība 16. aprīlī visam, kas attiecas uz Liepājas metalurga situācijas risināšanu, tostarp Prudentia atlīdzību, noteikusi ierobežotas pieejamības informācijas statusu. Pēc Pietiek ziņām, koalīcijas partneru vidū nav viennprātības par risinājumiem saistībā ar Liepājas metalurgu, kas arī izskaidro ierobežotās pieejamības informācijas noplūšanu, bet šīs domstarpības palikušas aiz valdības slēgtās sēdes durvīm.
Tā dēvētais Liepājas metalurga "kreditoru klubs" - AS Citadele banka, AS Latvenergo, AS SEB banka un Finanšu ministrija lēmumu par profesionāla finanšu un komercdarbības konsultanta pieņēma marta pēdējā nedēļā. Jau 2. aprīlī starp kreditoriem un Prudentia noslēgts uzņēmuma līgums. Saskaņā ar to privātajam finanšu konsultantam noteikta fiksēta atlīdzība - 15 000 latu nedēļā.
Sākotnēji par pirmo trīs nedēļu konsultācijām laika posmā no 2. līdz 23. aprīlim Prudentia pakalpojumus proporcionāli apmaksājuši divi no kreditoru kluba dalībniekiem - AS Citadele banka, kas ir valsts banka, un AS SEB banka.
Tomēr 16. aprīlī, kad valdības sēdes slēgtajā daļā tika uzklausīts Prudentia ziņojums par Liepājas metalurga finanšu situāciju un tās ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, pieņemts lēmums veikt grozījumus uzņēmuma līgumā, finanšu konsultanta apmaksas izdevumus pilnībā pārnesot uz valsts pleciem.
Valdība aiz slēgtām durvīm lēmusi, ka nākamo Prudentia atlīdzības daļu 45 000 latu apmērā par trīs nedēļu periodu no 23. aprīļa līdz 14. maijam izmaksās no valsts budžeta apakšprogrammas "Valsts parāda vadība" līdzekļiem. Ieraksts valdības sēdes protokolā par šo lēmumu nav publiski pieejams, tam noteikts ierobežotas pieejamības statuss.
Lai gan uzņēmuma līgums ar Prudentia noslēgts jau 2. aprīlī un tā pieņemšanā bijusi iesaistīta arī Finanšu ministrija kā kreditoru kluba biedrs, tikai divas nedēļas vēlāk - 16. aprīļa valdības sēdes slēgtajā daļā juridiski sakārtota konkrētā privātā konsultanta piesaiste, faktiski ar atpakeļejošu datumu legalizējot to, ka šī pakalpojuma sniegšanai nav rīkots konkurss.
Valdība 16. aprīlī atļāvusi Finanšu ministrijai slēgt līgumu ar Prudentia, piemērojot Publisko iepirkumu likuma 3. panta 3. daļas 2. punktu. Šī likuma norma atļauj nepiemērot Publisko iepirkumu likuma noteikumus, ja "tā piemērošana varētu radīt kaitējumu būtisku valsts interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets.".
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.