Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ogu un augļu pārstādes uzņēmums Puratos Latvia savulaik gandrīz līdz ekoloģiskai avārijai novedis arī Kandavas un Pūres attīrīšanas iekārtas, tādēļ tās lauzušas līgumu ar uzņēmumu. Vides speciālisti norāda, ka uzņēmumam būtu jābūvē pašam savas attīrīšanas iekārtas, nevis ar saviem rūpnieciskajiem notekūdeņiem jāapgrūtina sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

Puratos Latvia, kas ir viens no vainīgajiem saistībā ar piesārņojumu Tukuma novada Šlokenbekas Dzirnavu ezerā, savulaik pārpludinājis attīrīšanas iekārtas gan Kandavā, gan Pūrē, tādēļ tās, lai nepieļautu ekoloģisku katastrofu, bijušas spiestas lauzt līgumu un pat meklēt papildu līdzekļus attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijai, lai atkal varētu nodrošināt sadzīves notekūdeņu attīrīšanu.

Pūres komunālā dienesta vadītājs Voldemārs Strods Pietiek pastāstīja, ka Pūres attīrīšanas iekārtas pieņēmušas notekūdeņus no toreizējā Pūres ceha, kā tad saucās tagadējais Puratos Latvia, taču, augot uzņēmuma jaudai un līdz ar to arī attīrāmo notekūdeņu apjomam, dienests bijis spiests lauzt līgumu ar rūpniecisko ražotāju. „Mēs nespējām pieņemt to daudzumu. Mums ir sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Rūpniecisko notekūdeņu uzņemšanai nepieciešama priekšattīrīšana. Tad ir jābūvē jaudīgākas attīrīšanas iekārtas,” skaidroja Strods.

Kad attīrīšanas iekārtas pārslodzes dēļ draudējušas iziet no ierindas, līgums ar ražotāju lauzts. „Mums ir bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Visi rūpnieciskie notekūdeņi ir ķīmiski piesārņoti. Lai nenonāktu tik tālu, ka iekārtas iziet no ierindas, atteicāmies pieņemt,” norādīja komunālā dienesta vadītājs.

Pēc viņa teiktā, pirmās pazīmes bijušas smakas parādīšanās, kā arī attīrīšanas iekārtu šķidruma krāsas maiņa. Ķīmisko atkritumu dēļ sākuši mirt mikroorganismi, trūcis skābekļa. Dienests meklējis attīrīšanas iekārtu problēmu iemeslu un konstatējis, ka sadzīves attīrīšanas iekārtām rūpnīcas piesārņojums nav piemērots.

Komunālajam dienestam bijis līgums, kur atrunātas arī sankcijas par prasību neievērošanu, turklāt arī pašam attīrīšanas iekārtu saimniekam jāmaksā bargas soda naudas, ja dabā tiek novadīti pietiekami neattīrīti notekūdeņi. „Mums izgāja attīrīšanas iekārtas no ierindas, tāpēc vairs nepieņēmām. Tad viņi veda uz Kandavu, tagad uz Tukumu,” skaidroja Strods.

Ievērojami nopietnākās problēmās ar Puratos Latvia notekūdeņiem iedzīvojusies Kandava. Pērn, kad pilsētā parādījusies smaka un bijis skaidrs, ka pie vainas ir attīrīšanas iekārtas, situācijas risināšanai pat novadā ieradies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš, un SIA Kandavas komunālie pakalpojumi līgumu ar Puratos Latvia lauzusi.

Pēc uzņēmuma valdes locekļa Egila Barisa sniegtās informācijas, iekārtas nav tikušas galā ar piesārņojumu. Uzņēmumam cēlušās ražošanas jaudas, analīzes palikušas sliktākas, arī vizuāli bijis redzams, ka attīrīšanas iekārtas nespēj attīrīt ievadītos notekūdeņus.

„Varēja rasties tādas problēmas kā tagad Tukumā. Tad mums nāca pretī un palīdzēja, saņēmām atbalstu no fondiem un pašvaldības un uztaisījām attīrīšanas iekārtām renovāciju. Tagad vairs smakas nav, un viss ir labi. Mums bija  tuvu tam, kas tagad Tukumā. Taisījām paši analīzes, sākām pārrunas ar Puratos un lauzām līgumu,” pērnā gada notikumus atceras Bariss.

Viņš teic, ka pie vainas bijis nevis notekūdeņu ķīmiskais sastāvs, bet tieši to apjoms, jo attīrīšanas iekārtu jauda aprēķināta Kandavas sadzīves notekūdeņu attīrīšanai, nevis rūpnieciskajiem. „Viņi bija tik lieli izauguši, ka mēs vairs netikām galā,” rezumē uzņēmuma vadītājs.

Vides speciālisti, kas vēlējās palikt anonīmi, Pietiek norādīja, ka uzņēmumam būtu pašam jābūvē savas attīrīšanas iekārtas, nevis jāmēģina pārpludināt apkārtējās sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Pēc aptuvenām aplēsēm, uzņēmuma attīrīšanas iekārtas varētu izmaksāt aptuveni miljonu eiro, un, pēc vides speciālistu domām, jaunie uzņēmuma saimnieki nevēloties investēt tik lielas summas, nebūdami pārliecināti, ka tās atmaksāsies, tāpēc labāk mēģina savus notekūdeņus „iemānīt” kādā no tuvējām attīrīšanas iekārtām.

Pēc tam, kad ūdens piesārņojuma dēļ Tukuma attīrīšanas iekārtās Tīle un Slocenes upē 10.jūlijā Tukuma novadā tika noteikts ārkārtas stāvoklis, Puratos Latvia paziņoja, ka samazina ražošanas apjomus. Tukuma domes pieņemtais lēmums paredz Tukuma pilsētas kanalizācijas tīklā novadāmajiem ražošanas notekūdeņiem, kas tiek piegādāti no lielākajiem uzņēmumiem - AS Tukuma piens un SIA Puratos Latvia, par 30% samazināt notekūdeņu piesārņojumu, nepalielinot novadāmo notekūdeņu hidraulisko slodzi.

Uzņēmums paudis viedokli, ka Tukuma novada domei vajadzētu izdarīt pareizos secinājumus par radušos situāciju un atrast veidu, kā nodrošināt novada iedzīvotājiem un uzņēmējiem atbilstošu darbības infrastruktūru, kuras būtiska sastāvdaļa ir attīrīšanas iekārtas. Savukārt pašvaldība uzskata, ka tās uzdevums ir rūpēties par sadzīves notekūdeņu attīrīšanu, bet uzņēmumiem pašiem jārūpējas par savu notekūdeņu attīrīšanas iespējām. 

Savukārt Puratos Latvia ģenerāldirektors Aigars Balodis Pietiek pauda neizpratni par to, ka pašvaldība nenodrošina vietējiem uzņēmumiem nepieciešamo infrastruktūru. Uzņēmums desmit gadus notekūdeņus vedis uz Kandavu, kas ir tuvākās attīrīšanas iekārtas, līdz, pēc Baloža teiktā, bez jebkādām investīcijām darbinātās iekārtas vairs nav spējušas darboties. Pērn uzņēmums sācis vest notekūdeņus uz Tukumu, līdz jūlijā bez jebkāda paskaidrojuma esot samazināta attīrīšanas iekārtu jauda.

„Mēs pagājušajā gadā esam nodokļos nomaksājuši vairāk nekā 600 tūkstošus eiro. Notekūdeņu attīrīšana un infrastruktūras nodrošināšana ir pašvaldības uzdevums. Tad jau mēs arī paši varam būvēt ceļus. Mēs no Pūres esam vienīgie, kas neizmanto Pūres attīrīšanas iekārtas ne tāpēc, ka nevarētu, bet tāpēc, ka viņiem nav jaudas,” neizpratni par pašvaldības attieksmi pret vietējiem uzņēmumiem pauda Balodis, piebilstot, ka Puratos Pūrē ir lielākais darba devējs un lielākais nodokļu maksātājs.

Pēc viņa domām, jebkuras attīrīšanas iekārtas vajag uzturēt, tajās jāinvestē. „Ja to nedara, tad nav pārsteigums, ka tās iziet no ierindas. Ir absurda situācija, ka mums kā Tukuma novada uzņēmumam nav pieejamas attīrīšanas iekārtas, jo vietējā pašvaldība to nav spējusi nodrošināt. Kad sākām ar viņiem sadarboties, tad bija veiksmes stāsts, līdz jūlijā mums nezināmu iemeslu dēļ tika samazinātas attīrīšanas jaudas,” norāda Puratos Latvia ģenerāldirektors.

"Uzbūvēt pašiem savas attīrīšanas iekārtas uzņēmumam izmaksātu vairāk nekā miljonu eiro. Mēs esam starptautisks uzņēmums, kam ir ražotnes vairākās valstīs. Un Pūre ir vienīgā vieta, kur vietējā pašvaldība nespēj nodrošināt infrastruktūru. Ja uzņēmumam ir jāizvēlas, kur investēt – valstī, kur tiek nodrošināta infrastruktūra, vai tur, kur tas jāveic par saviem līdzekļiem, domāju, ka izvēle ir saprotama,” sacīja Balodis, vienlaikus noraidot bažas, ka uzņēmums domātu pamest Latviju. 

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...