"Rail Baltica" - bijušais satiksmes ministrs taisnojas un mēģina izvairīties no atbildības
Aivars Strakšas30.07.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Neatkarīgās” žurnālists šoreiz dara savu darbu, turklāt korekti, un dod iespēju lasītājam iepazīties nevis ar žurnālista paša, bet tieši iesaistītās un četrus gadus atbildīgās amatpersonas personas skaidrojumu par projekta neveiksmēm un to cēloņiem.
Tāpat būtu interesanti palasīt Briškena viedokli par viņa darbu gan RB Rail AS stratēģiskā direktora amatā, gan pašlaik satiksmes ministra amatā. Ne mazāk interesants būtu Rubesas kundzes un EDzl bijušā vadītāja Vingra viedoklis. Tāpat kādas Lietuvas un Igaunijas iesaistītās esošās vai bijušās RB Rail AS amatpersonas viedoklis, jo informācijas pagaidām ir par maz. Iespējams, ka nākotnē būs.
Katrs, mēģinot novelt atbildību uz kādu citu, iespējams, pastāstīs kaut ko interesantu par citām iesaistītajām personām, kas citādi paliktu noklusēts. Kā tas ir arī šajā intervijā. Tiem, kuriem ir interese "Rail Baltica" projektu, pašiem ir jāpalasa Linkaita k-ga teiktais. Es tikai vēlos akcentēt pāris momentus.
Pirmkārt, Linkaita k-ga apgalvojums: "Atklājās, ka projekts nav vienkāršs un mēs, trīs Baltijas valstis, neesam tam intelektuāli gatavas. Izrādījās, ka mums nav tādu speciālistu, kuri to var izprojektēt, sagatavot tehniskos noteikumus, zināt visas tehniskās prasības."
Šāds apgalvojums, manuprāt, nav īsti korekts, jo no vienas puses, virzot B. Rubesas k-dzi, Vingra k-gu un arī Briškena k-gu sākumā RB Rail Padomē un vēlāk arī kā Stratēģiskā departamenta direktoru, Latvijas puse, iespējams, vadījās pēc lojalitātes/draugu principa un nevis viņu profesionalitātes.
Nevienai no šīm personām nebija nekādas vērā ņemamas un pēc sarežģītības salīdzināmas pieredzes lielu projektu realizācijā. Tāpēc apgalvojums, ka Latvijā nebija personu, kas varētu novadīt šādas sarežģītības projektu, varētu nebūt patiess. Taču apgalvojumam, ka Latvijas politiskā elite intelektuāli nebija un, kā redzam, arī pašreiz nav gatava "Rail Baltica" projekta realizācijai, pilnībā pievienojos.
No otras puses bijušā ministra izteikums, ka mums nav tādu speciālistu, kuri var izprojektēt un zināt tehniskās prasības, saistot to ar intelektuālo gatavību projekta realizācijai, parāda pieredzes un zināšanu trūkumu projektu vadībā. Šādas kompetences ir piesaistāmas, un Eiropā ir gana daudz kompetentu speciālistu dzelzceļa jomā. No Latvijas puses prasījās tikai lielu, tehniski sarežģītu projektu vadības kompetence.
Otrkārt, interesi izraisa Linkaita k-ga apgalvojums: "Pat tiek piešķirti kaut kādi līdzekļi (inflācijas kompensācijai), bet ministrs Briškens izlemj, ka tie tiks virzīti nevis inflācijas kompensācijai, bet pasūtīs projektēšanas darbus."
Šeit ir acīmredzams pārkāpums, jo Briškena k-gam nav nekādu pilnvaru mainīt piešķirtā finansējuma mērķi. Turklāt saprotamākas kļūst esošās nesaskaņas strap satiksmes un finanšu ministru. Inflācijas kompensācijai nauda jau vienreiz tika piešķirta. Negribas ticēt, ka Briškena k-gs uz savu galvu tā vienkārši mainīja 45 miljonu eiro finansēšanas mērķi, taču, ja tas tā ir, tad parādās daudz jautājumu. Turklāt ne tikai pašam satiksmes ministram.
Neuzdoti palika trīs jautājumi.
Pirmais - kāpēc Linkaita k-gs neapturēja Rīgas centrālstacijas projekta realizāciju, kad kļuva skaidrs, ka projekts ir sadārdzinājies divas reizes un finansējuma tam nav?
Otrais, kāpēc EDzl vadībā ielika Vingra k-gu, kuram nebija nekādas pieredzes neviena projekta vadībā? Uz ko cerēja, kāds bija mērķis?
Trešais, vai patiešām bija tā, ka Linkaita k-gs neinformēja MK par "Rail Baltica" problēmām, koriģēja sniedzamo informāciju, bet problēmas pieturēja savā rakstāmgaldā?
Rīt būšot izvērstāka intervija "Neatkarīgās" numurā. Varbūt šādi jautājumi arī ir tikuši uzdoti.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
