"Reportieru bez Robežām" paziņojums saistībā ar Lapsas un Margēvičas pratināšanām Drošības policijā
Reportieri bez Robežām05.05.2015.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Drošības policijai nopratinot divus žurnālistus no Rīgā bāzētās ziņu vietnes Pietiek.com par it kā notikušu klasificētas informācijas nopludināšanu sabiedrībai, viens no žurnālistiem pakļauts kriminālprocesam.
Pirmā no abiem, Agnese Margēviča, labi pazīstama pētnieciskā žurnāliste, tika divas stundas pratināta Drošības policijas štābā attiecībā uz rakstu, kas publicēts laikrakstā Diena 7. aprīlī — par blēdīgu bankas "Citadele" privatizāciju. Pēc nopratināšanas viņai tika atļauts iet, nepadarot viņu par aizdomās turēto.
Otrs ir Lato Lapsa, kurš tika formāli aizturēts vairākas stundas un ir aizdomās turamā statusā, acīmredzot saistībā ar publikācijām korupcijas lietā, kas sniedzas vairākus gadus atpakaļ, kad viņš publicēja dokumentus, kurus sabiedrības informēšanai bija nodevis kāds uzņēmējs Boriss Rjazanskis, kurš ticis nepatiesi apsūdzēts no KNAB puses. Lapsam jau iepriekš bijušas saķeršanās ar Drošības policiju. Viņš un Margēviča kopīgi dibināja Pietiek.com, kas drīz ieguva reputāciju kā augstvērtīgs ziņu pirmavots.
"Latvijas policijai jāņem vērā žurnālistu darba jēga — kalpot sabiedrības interesēm," saka Reportieru bez Robežām programmu direktore Lusī Morijone (Lucie Morillon). "Šāda veida pratināšanas nav Latvijas demokrātijas vērtība. Tiesības uz informāciju ir viens no demokrātijas pīlāriem, kam jādod priekšroka."
"Vēl vairāk, Lato Lapsa tagad ir nokļuvis "zem tēmēkļa" saistībā ar informāciju, no kuras daļu jau iepriekš sen bija publicējuši citi žurnālisti, kuri nav tikuši pratināti vai arestēti. Tas parāda, ka policija aiztiek Lapsu vispār viņa pētnieciskās darbības dēļ," piebilst Morijone. "Mēs aicinām uzraugošās institūcijas izbeigt šīs izmeklēšanas pret Lapsu un Margēviču uzreiz, tūlīt!"
Latvija pašlaik Pasaules Preses Brīvības indeksā šogad ieņem 28. vietu, piedzīvojot kritienu no 7. vietas 2008. gadā. Preses brīvības kartē Latvija sasniegusi dzelteno brīdinājuma līmeni.
Paziņojuma oriģināls: http://fr.rsf.org/lettonie-deux-journalistes-d-investigation-01-05-2015,47845.html
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
