"Reverta" nopirkusi īpašumu Jūrmalā par summu, kas būtiski lielāka par bankas izsniegto kredītu
PIETIEK01.05.2013.
Komentāri (6)
Iesaki rakstu: 
Bijusī Parex banka, tagad Latvijas valstij piederošā AS Reverta pagājušā gada aprīlī īpašumu Jūrmalā, Kāpu ielā 107 iegādājusies par iespaidīgu summu - 842,5 tūkstošiem latu. Pati Reverta nekādus skaidrojumus par īpatno darījumu, tā veikšanas iemesliem un savu motivāciju nesniedz.
Iespaidīgais darījums, kas veikts ar 6448 kvadrātmetru zemes gabalu, uz kura atrodas dzīvojamā ēka un divas palīgceltnes, ir minēts žurnāla Kapitāls jaunākajā numurā publicētajā Rīgas un Jūrmalas pagājušā gada lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā.
Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, īpašums vairākkārt mainījis īpašniekus. 2006. gada jūnijā tas divos darījumos ar dienas starpību pārdots, abu darījumu oficiālajai kopsummai pārsniedzot 1,33 miljonus latu. Pārdevēja bijusi 1966. gadā dzimusī Tatjana Muhina, bet pircēja - SIA Mellužu nami, kuras īpašnieki saskaņā ar Lursoft datiem ir Leonīds Baranovs un Aleksejs Sakovičs
Pagājušā gada aprīlī īpašums atkal pārdots tālāk, un par tā jauno īpašnieci, saskaņā ar zemesgrāmatu oficiālo informāciju samaksājot 842 500 latu, kļuvusi Latvijas valstij piederošā AS Reverta.
Iespējams gan, ka darījums bijis sarežģītāks, - kā rāda zemesgrāmatu informācija, darījuma laikā uz īpašumu par labu Parex bankai bijusi reģistrēta 1,26 miljonu latu hipotēka, tā ka varētu domāt, ka banka vienkārši ir "civilizēti atņēmusi" īpašumu grūtībās nonākušam kredītņēmējam.
Taču zemesgrāmatas informācija tāpat rāda, ka nezināmu iemeslu dēļ valstij piederošā Reverta ir piekritusi īpašumu atpirkt par dārgāku naudu nekā Parex bankas savulaik izsniegtā kredīta pamatsumma: tā saskaņā ar zemesgrāmatu informāciju ir bijusi būtiski mazāka nekā pagājušā gada aprīļa darījuma summa - tikai 632,5 tūkstoši latu.
Pietiek nav izdevies no Revertas saņemt nekādus paskaidrojumus, kāpēc tai ievajadzējies īpašumu Jūrmalā atpirkt par summu, kas ir lielāka par zemesgrāmatā minēto aizdevuma summu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
