"Reverta" savai valdes loceklei Deglavai jau trīskārt pārmaksājusi par viņas "Alfa Romeo"
PIETIEK23.05.2013.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Bijušās Parex bankas, tagadējās AS Reverta valdes locekle Solvita Deglava pērn tikusi ne tikai pie gandrīz 30 tūkstošu latu liela algas pielikuma vien, - kā rāda Deglavas amatpersonas deklarācija, pēdējos divos gados šis Latvijas valstij piederošais uzņēmums jau vismaz trīskārt pārmaksājis par viņai piederošo 2006. gada izlaiduma Alfa Romeo automašīnu.
Pietiek jau informēja, ka jau 2011. gadā darbs valstiskajā Parex bankā, tagadējā Revertā ļāva Deglavai kļūt par vienu no vislabāk apmaksātajām Latvijas valsts amatpersonām: kā rāda viņas amatpersonas deklarācija, gada laikā viņa oficiālajā atalgojumā saņēma 84 tūkstošus latu - tātad vidēji 7000 latu mēnesī.
Reverta, neraugoties uz saviem paziņojumiem par veiksmīgu darbību, pērn strādāja ar milzīgiem - 96,4 miljonu latu zaudējumiem. Taču izrādās, ka valsts uzņēmuma ciestie katastrofālie zaudējumi nav bijuši pamats samazināt atalgojumu tā valdes loceklei Deglavai.
Tieši pretēji - viņas gada atalgojums palielinājies no 84 tūkstošiem latu uz 113 533 latiem. Tas nozīmē, ka pērn Deglava mēnesī Revertā vidēji saņēmusi jau 9460 latus iepriekšējo 7000 latu vietā.
Revertas vadība jau tradicionāli nevēlas sniegt nekādus skaidrojumus par to, kas un uz kāda pamata pieņēmis lēmumu par šādām tās atalgojuma izmaiņām. No atbildības šajā jautājumā izvairās arī Privatizācijas aģentūra, kas ir Revertas valsts akciju turētāja.
Taču izrādās, ka Deglavas saņemtie labumi valstij piederošajā Revertā neaprobežojas tikai ar iespaidīgo algu vien: viņas amatpersonas deklarācijā 2011. gadā kā "ienākumi no saimnieciskās darbības un komercdarbības" Revertā minēti 5515 lati, bet pērn viņa no Revertas tāpat formulētos ienākumos saņēmusi 5171 latu.
Pati Deglava līdz šim nav vēlējusies atklāt, kas šie ir par ienākumiem, taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis, ka viņa par vidēji 460 latiem mēnesī Revertai iznomājusi savu personisko automašīnu, ko pati arī lieto.
„Konstatēts, ka AS Reverta ir noslēgusi vienošanos ar S. Deglavu par personīgās automašīnas izmantošanu darba vajadzībām, nosakot nomas maksu,” teikts KNAB priekšnieka vietnieces Ilzes Jurčas atzinumā, kas ir Pietiek rīcībā.
KNAB nekādus formālus pārkāpumus šāda līguma slēgšanā jau tradicionāli nav saskatījis, taču pateicoties biroja skaidrojumam, nu var atšifrēt Deglavas amatpersonas deklarācijā minēto.
Tas nozīmē, ka divu gadu laikā Deglava par sava 2006. gada izlaiduma auto Alfa Romeo iznomāšanu uzņēmumam kopā saņēmusi gandrīz 11 tūkstošus latu - summu, par kādu varētu iegādāties trīs vai pat četras šāda vecuma un markas automašīnas.
Revertas vadība nekādus komentārus par šo saimniecisko praksi nav vēlējusies tāpat kā pati Deglava. Savukārt Revertas akciju oficiālā turētāja - Privatizācijas aģentūra no šī jautājuma mēģina norobežoties. Aģentūras valdes priekšsēdētāja Anša Spridzāna oficiālā atbilde ir šāda:
"Vēlamies norādīt, ka atbilstoši Komerclikuma 267.pantā noteiktajam akcionāri savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē īsteno akcionāru sapulcē, un Komerclikuma 268.pantā ir detalizēti noteikta akcionāru sapulces kompetence. Privatizācijas aģentūras kompetencē neietilpst jautājumu risināšana, kas saistīti ar Reverta saimniecisko darbību, tajā skaitā par personīgo automašīnu izmantošanu darba vajadzībām un autoparku."
"Ņemot vērā Komerclikuma 291.pantu, saskaņā ar kuru sabiedrības padome ir pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses akcionāru sapulču starplaikā un šajā likumā un statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga sabiedrības valdes darbību," Privatizācijas aģentūra esot "vērsusi Revertas padomes uzmanību" uz šo jautājumu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
