Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pretēji iepriekšējiem publiskajiem apgalvojumiem galvaspilsētas pašvaldības SIARīgas satiksme nespēj uzrādīt nevienu nopietnu tirgus un patērētāju vajadzību pētījumu, kas būtu bijis pamatā uzņēmuma noteiktajām jauno trolejbusu iepirkuma specifikācijām, kuru dēļ pašvaldībai viens trolejbuss tagad izmaksās divreiz dārgāk nekā pirms četriem gadiem, kad notika iepriekšējais iepirkums.

Viens 12 metrus garš Škoda trolejbuss 2009.gada iepirkumā maksāja vidēji 490 000 eiro, savukārt jaunajā iepirkumā viena 18 metru trolejbusa iegāde Rīgas pašvaldības uzņēmumam izmaksās vairāk nekā 808 000 eiro.

Uzņēmuma Škoda interneta mājaslapas informācija rāda, ka Slovākijas pilsētai Prešovai jauni uzņēmums līdz 2014.gadam paredzējis piegādāt 20 trolejbusus, no kuriem 15 ir 18 metrus gari un 5 - 12 metrus gari. Prešovai šis iepirkums izmaksājis 9,1 miljonu eiro.

Savukārt Rīgas satiksme no Škoda par 131,8 miljoniem eiro plānojusi vismaz 125 trolejbusu iegādi, vienlaikus paredzot, ka par šo summu tiks pieprasīti papildus 38 trolejbusi.

To, kāpēc Rīgas iegādātie trolejbusi būs tik būtiski dārgāki par slovāku iepirktajiem Rīgas satiksme skaidro ar to, ka visi trolejbusi ir 18 metrus gari, turklāt ar vēl dažādu specifiski pieprasītu aprīkojumu.

Rīgas pašvaldības uzņēmuma iegādātajos trolejbusos būs dīzeļģeneratori, kondicionēšanas iekārtas, pielāgota sistēma elektroniskās norēķinu sistēmas vajadzībām, monitori, video novērošanas un pasažieru skaitīšanas aprīkojums.

Tā kā Rīgas satiksme apgalvoja, ka visas šīs funkcijas ir rūpīgi pārdomātas un lēmums pieņemts pēc detalizētiem pētījumiem, Pietiek uzņēmumam pieprasīja nodrošināt iespēju iepazīties ar tiem tirgus un patērētāju vajadzību pētījumiem, kas bijuši pamatā Rīgas satiksmes noteiktajām jauno trolejbusu iepirkuma specifikācijām.

Taču, kā izrādās, Rīgas satiksme šādus pētījumus patiesībā nemaz nav veikusi, un tās rīcībā arī nav šādu nopietnu tirgus un patērētāju vajadzību pētījumu rezultātu, - to Pietiek netieši atzina uzņēmumā. Šādu pētījumu vietā, kā izrādās, esot bijušas "prioritātes".

Pirmā prioritāte bijusi transportlīdzekļu vecums. "Rīgas satiksmei kopumā ir 267 trolejbusi, no kuriem  2009.gadā ražoti ir 76, 2008.gadā – 62, 2007.gadā – 29 un 2005.gadā – 33. Pārējie trolejbusi ir vecāki par 10 gadiem. Trolejbusa ekspluatācijas laiks ir 12 gadi. Patlaban trolejbusi, kas ir vecāki par 12 gadiem, ir 64. Vecākie trolejbusi, kurus izmanto Rīgas satiksme, ir 25 gadus veci," skaidro uzņēmums.

Otrā prioritāte bijusi transportlīdzekļu ietilpība, un Rīgas satiksmes secinājums bijis - "efektīvākais līdzeklis šīs augošās problēmas risināšanai ir lielāku transportlīdzekļu izmantošana maršrutos. Tuvākais jauno trolejbusu pielietojums būs 19.trolejbusa maršrutā sakarā ar Lucavsalas atpūtas zonas attīstību norīkot 18m garus trolejbusus. No visiem esošajiem trolejbusiem Rīgas satiksmei  95 ir 18 metrus gari un 172 – 12 metrus gari".

Savukārt trešā prioritāte esot attīstība. "Trolejbusu maršrutu tīkls šobrīd ir ar potenciālu attīstīties un veidot jaunus savienojumus, kā arī dīzeļģeneratora priekšrocības ļauj trolejbusu maršrutu tīklu attīstīt pat vietās, kur nav attīstīta kontakttīkla infrastruktūra. Nesen realizētais piemērs ir ar 33.autobusa maršruta slēgšanu un tā aizstāšanu ar papildus iebraucienu 3.trolejbusa maršrutam Kundziņsalā. Nākotnē ir paredzēts attīstīt arī citus līdzīgus projektus," skaidro uzņēmums.

Vienīgais pētījums, kuru spēja uzrādīt Rīgas satiksme, bija SKDS veiktais klientu apmierinātības pētījums: ja ticēt uzņēmumam, tieši uz šī pētījuma vienu lapiņu garo secinājumu pamata, ko Pietiek šodien publicē (pasažieri pārsvarā sūdzējušies par pārpildītību, netīrīgiem, smakojošiem un traucējošiem cilvēkiem sabiedriskajā transportā), arī izvirzīta visa tehniskā specifikācija jaunajiem trolejbusiem.

Dokumenti

Foto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...