"Valsts nekustamie īpašumi" sāk sagatavot sabiedrību VID ēkas iegādes cenas nosaukšanai, Reirs un Straujuma klusē
PIETIEK06.01.2016.
Komentāri (49)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Pietiek vakar atklāja no sabiedrības slēpto faktu, ka jau aizvadītā gada beigās valsts paklusām veikusi bēdīgi slavenās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunās ēkas iegādi par cenu, kas joprojām netiek atklāta, VAS Valsts nekustamie īpašumi šodien nākusi klajā ar paziņojumu, kurā šī cena joprojām netiek atklāta, taču acīmredzami tiek gatavota augsne, lai mazinātu sabiedrības šoku pēc cenas nosaukšanas. Par to netieši liecina arī fakts, ka par demisionējušās valdības slepeni akceptēto darījumu joprojām klusē kā demisionējusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma, tā arī finanšu ministrs Jānis Reirs, kura vadītā ministrija ir Valsts nekustamo īpašumu kapitāldaļu turētāja. Straujuma uz Pietiek jautājumu "atbildēja" īpaši oriģināli, kā savu viedokli uzdodot pārkopētu Valsts nekustamo īpašumu preses paziņojumu, ko tad arī publicējam:
"VAS "Valsts nekustamie īpašumi" rod iespēju samazināt nomas maksājumus par VID ēku Talejas ielā 1 par gandrīz 34 miljoniem eiro
Informāciju sagatavoja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" Komunikācijas daļa.
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) noslēgusi gadu, iegādājoties SIA "Biroju centrs Ezerparks" (BCE) kapitāla daļas un tādējādi kļūstot par vienīgo īpašnieku uzņēmumam, kuram pieder ēka Talejas ielā 1, Rīgā. Darījuma rezultātā VNĪ, kā valsts kapitālsabiedrībai un vienīgajam BCE akcionāram, būs iespēja samazināt Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) maksājumus nomas līguma periodā par gandrīz 34 miljoniem eiro. Tas vidēji gadā dos ietaupījumu līdz pat 1,2 miljoniem eiro, kā arī palielināsies VNĪ aktīvu vērtība un ieguldījuma atdeve.
VNĪ, pārņemot ēkas pārvaldību un apsaimniekošanu, samazinās ne tikai valsts izdevumus, bet nodrošinās arī racionālu un ekonomiski pamatotu valsts resursu izmantošanu, ievērojot labas korporatīvās pārvaldības principus. VNĪ būs iespēja operatīvāk un kvalitatīvāk risināt ar nekustamā īpašuma attīstību saistītus jautājumus.
BCE tika dibināta ar mērķi uzbūvēt un apsaimniekot ēku VID centrālā aparāta struktūrvienību un citu valsts iestāžu vajadzībām. Uz dibināšanas brīdi VNĪ piederēja 31,5% no BCE kapitāla daļām un SIA "Mežaparks SPV" piederēja 68,5% no BCE kapitāla daļām.
Darījums tika slēgts starp divām komercsabiedrībām, līgumslēdzējiem vienojoties par līguma nosacījumu konfidencialitāti. Tādēļ darījuma nosacījumi var tikt publiskoti pēc darījuma pabeigšanas. Darījumu plānots pabeigt līdz 2016.gada 15.janvārim.
Līdz ar darījuma pabeigšanu tiks noņemts "ierobežotas pieejamības" statuss visa veida informācijai, ziņām un dokumentiem, kas tieši vai pastarpināti attiecas uz Kapitāla daļu iegādi un Kapitāla daļu iegādes darījuma noslēgšanu."
Interesanti, ka trešdienas pēcpusdienā uz Pietiek jautājumu Straujumai, kā viņa skaidro to, ka viņas vadītā valdība no sabiedrības ir turējusi noslēpumā faktu par plānoto bēdīgi slavenās VID ēkas iegādi, tai pagājušā gada 29. decembrī nonākot valsts īpašumā, no demisionējušās valdības vadītājas tika saņemts teksts, kas bija identisks Valsts nekustamo īpašumu preses paziņojumam:
"VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) noslēgusi gadu, iegādājoties SIA “Biroju centrs Ezerparks” (BCE) kapitāla daļas un tādējādi kļūstot par vienīgo īpašnieku uzņēmumam, kuram pieder ēka Talejas ielā 1, Rīgā. Pēc darījuma VNĪ kā valsts kapitālsabiedrībai un vienīgajam BCE akcionāram būs iespēja samazināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) maksājumus nomas līguma periodā par gandrīz 34 miljoniem eiro. Tas vidēji gadā dos ietaupījumu līdz pat 1,2 miljoniem eiro, kā arī palielināsies VNĪ aktīvu vērtība un ieguldījuma atdeve.
VNĪ, pārņemot ēkas pārvaldību un apsaimniekošanu, samazinās ne tikai valsts izdevumus, bet nodrošinās arī racionālu un ekonomiski pamatotu valsts resursu izmantošanu, ievērojot labas korporatīvās pārvaldības principus. VNĪ būs iespēja operatīvāk un kvalitatīvāk risināt ar nekustamā īpašuma attīstību saistītus jautājumus.
Darījums tika slēgts starp divām komercsabiedrībām, līgumslēdzējiem vienojoties par līguma nosacījumu konfidencialitāti. Tādēļ darījuma nosacījumi var tikt publiskoti pēc darījuma pabeigšanas. Darījumu plānots pabeigt līdz 2016.gada 15.janvārim. Līdz ar darījuma pabeigšanu tiks noņemts “ierobežotas pieejamības” statuss visa veida informācijai, ziņām un dokumentiem, kas tieši vai pastarpināti attiecas uz Kapitāla daļu iegādi un Kapitāla daļu iegādes darījuma noslēgšanu.
BCE tika dibināta ar mērķi uzbūvēt un apsaimniekot ēku VID centrālā aparāta struktūrvienību un citu valsts iestāžu vajadzībām. Uz dibināšanas brīdi VNĪ piederēja 31,5% no BCE kapitāla daļām un SIA „Mežaparks SPV” piederēja 68,5% no BCE kapitāla daļām."
Uz Pietiek jautājumu, vai jāsaprit, ka demisionējušajai Ministru prezidentei nekādu savu domu šai sakarā, līdz ar ko viņa ir nokopējusi Valsts nekustamo īpašumu ierindas darbinieka preses relīzi un to tagad uzdod kā savu viedokli, neatbildēja ne Straujuma, ne viņas preses sekretāre Aiva Rozenberga.
Foto no tvnet.lv
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
