Iesaki rakstu: 
Valdībā pagaidām nobremzēta jūras plānošanas koncepcijas tālākā virzība, kas turpmākajos gados ietekmēs „zaļās enerģijas” biznesu, tajā skaitā ar partijām saistītu sponsoru izredzes sākt vēja parku būvi Baltijas jūrā. Ar Vienotības ietekmi saistītais Pārresoru koordinācijas centrs iebilst pret vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Edmunda Sprūdža (ZRP) paspārnē tapušās koncepcijas piedāvāto gauso tempu - jūras plānošanu sākt līdz 2014. gada 1. janvārim. Ar kritisku ziņojumu par līdzšinējo valsts politiku „zaļās enerģijas” ražošanas atbalstam, pēc būtības rosinot to iesaldēt un pārskatīt, valdībā gatavojas nākt ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (ZRP).
Premjera Valda Dombrovska (Vienotība) padotībā esošais Pārresoru koordinācijas centrs kritizē VARAM tapušo koncepciju, kurā noteikts kompetenču sadalījums starp institūcijām, kas būs iesaistītas jūras plānošanā. Šīs kompetences sadalītas starp Zatlera Reformu partijas (ZRP) patlaban vadītajām VARAM un Ekonomikas ministriju (EM). Viena no Pārresoru koordinācijas centra galvenajām iebildēm: VARAM piedāvā nesteigties ar jūras plānošanu, kas būs normatīvā bāze, uz kā balstīsies turpmākā valsts politika vēja parku izbūvei jūrā, nosakot, ka tā uzsākama līdz 2014. gada 1. janvārim.
VARAM jūras plānošanas nepieciešamību pamato ar to, ka tagad nav noteiktas atbildīgo institūciju kompetences un normatīvā regulējuma būvniecība jūrā un, nepastāvot integrētai jūras plānošanai, palielinās risks pieaugt šauru interešu lobijiem.
Valdības sēdē 31.janvārī šī koncepcijas projekta pieņemšana tika atlikta Pārresoru koordinācijas centra celto iebildumu dēļ. Ārpus valsts esošā premjera Dombrovska vietā šo valdības sēdi vadīja labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), kas aktīvi iesaistījās diskusijā starp Sprūdžu un centra pārstāvjiem, uzstājot uz koncepcijas projekta atlikšanu. Valdības sēdē publiski izskanējusī vēlme – lai jūras plānošanā tiktu iesaistīts arī Pārresoru koordinācijas centrs. Formāli tam ir pamats, jo viena no centra pamatfunkcijām ir nodrošināt nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību. Praktiski premjera padotības iestādes iesaistīšanās jūras plānošanā arī dotu Vienotībai politiskas ietekmes sviras pār šo VARAM vadīto procesu.
Jaunizveidotā Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš Pietiek noliedz, ka viņa vadītā iestāde iesaistījusies premjera biroja mudināta. „Tas viennozīmīgi bija manis paša lēmums, sekojot līdzi izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtajiem plānošanas dokumentiem,” saka Krieviņš. Viņam jau tagad radušies jautājumi par dokumenta saturu, kas vairāk atbilstot informatīvā ziņojuma, nevis koncepcijas statusam. Iebildes ir ne tikai par nesteidzību jūras plānošanas uzsākšanā, to atliekot līdz 2014. gadam, bet arī prasītā papildu finansējuma pamatotību. „Es uzskatu, ka koncepcija ir būtiski jāpapildina,” Sprūdža virzīto dokumentu kritizē Pārresoru koordinācijas centra vadītājs. Vienlaikus Krieviņš atzīst, ka centram nav kapacitātes, lai tas pats pretendētu uz jūras plānošanas pārņemšanu no VARAM.
Tieši Vienotība, kuras pārstāvis Artis Kampars līdz Saeimas ārkārtas vēlēšanām vadīja EM, līdz šim noteica toni „zaļās enerģijas” politikā. Ne tikai ar VARAM iesaistīšanos jūras plānošanā, bet arī EM jaunās vadības nostāju šajā ar politisko lobiju saistītajā biznesā gaidāmas pārmaiņas.
Publiski politiķi šādu argumentu neminēja, bet viens no iemesliem, kādēļ pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām VARAM kļuva par vienu no iekārojamākajām ministrijām, bija saistīta tieši ar jūras plānošanas kompetenču sadalījumu. Jau valdības veidošanas laikā neformālās sarunās izskanēja – tas, kas iegūs VARAM ministra portfeli, lielā mērā noteiks kad, uz kādiem nosacījumiem un, vai vispār notiks vēja parku būvniecība jūrā. Tas savukārt skar ar partijām saistītu uzņēmēju biznesa intereses. Vienotības sponsoram un morālam atbalstītājam Olafam Berķim pastarpināti piederoša firma TCK 2009. gadā no Kampara vadītās EM ieguva vairāk nekā pusi vēja enerģijas ražošanas kvotu, kas garantēja valsts iepirkumu par paaugstinātu tarifu. Par to, ka Berķis vairākkārt ticies ar Vienotības līderiem, tostarp, par partijas "kasieri" dēvēto Edgaru Jaunupu un tobrīd vēl ekonomikas ministru Kamparu, Pietiek jau ir rakstījis.
Līdzšinējam „zaļās elektroenerģijas” ražošanas atbalsta mehānismam kritisku ziņojumu valdībai gatavo EM, ko vada cits ZRP virzīts ministrs Daniels Pavļuts. Vadoties no ziņojumā izdarītajiem secinājumiem, EM mudinās ar valdības lēmumu pārtraukt jaunu obligātā iepirkuma kvotu piešķiršanu un ieviest stingrākus nosacījumus jau izsniegto kvotu īstenošanā, tostarp paredzot sankcijas.
EM gatavotajā ziņojumā secināts, ka jau patlaban ir izsniegts pārmērīgs obligātā iepirkuma kvotu apjoms, kas rada risku elektroenerģijas cenu pieaugumam, ja tiktu realizēti visi šie projekti. Vienlaikus secināts, ka situācijā, kāda tā bijusi 2010. gada beigās, aptuveni 91% apmērā no izsniegto kvotu apjoma „zaļās elektroenerģijas” ražošana vēl nav sākta.
VARAM virzītajā jūras plānošanas koncepcijas projektā secināts, ka līdz šim privātā sektora iniciatīvas jūrā saskaņotas no „gadījuma uz gadījumu”, bez ilgtermiņa skatījuma un izvērtējuma, īstermiņa biznesa intereses pretstatot racionāliem telpiskās plānošanas apsvērumiem. „Pašreizējais saskaņošanas process nav caurskatāms un prognozējams un laika gaitā būtiski var mainīties. Tāpat trūkst pamatotu datu un pētījumu, uz kuru pamata varētu noteikt konkrētus apgabalus darbībām jūrā – piemēram, vēja elektrostaciju būvniecībai un derīgo izrakteņu ieguvei,” norāda VARAM.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.