Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan aizvadītajā nedēļā sarunas starp Vienotību un Reformu partiju (RP) par iespēju Rīgas domes vēlēšanās pretī Nilam Ušakovam un Saskaņas centram (SC) likt kopīgu sarakstu nav beigušās ar konkrētu vienošanos, kam iemesls daļēji meklējams savstarpējā neuzticībā, iespējas, ka abas partijas vienosies, nav izsmeltas. RP, ja būs pārliecināta, ka Vienotība neizmantos to kā iespēju ministru portfeļu pārdalei, Rīgas mēra kandidātam kopīgā saraksta galvgalī varētu virzīt ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, jo Vienotība pašlaik nav spējusi atrast pietiekami spēcīgu mēra kandidātu.

Pēdējās sarunās, kas aizvadītajā nedēļā notika starp Vienotības un RP pārstāvjiem par iespēju veidot kopīgu sarakstu startam Rīgas domes vēlēšanās, apspriesta proporcija, kā šādā kopīgā sarakstā sadalīt kandidātu vietas starp abām partijām. Izskanējuši arī iespējamo mēra kandidātu un vēlēšanu saraksta līderu vārdi. Tomēr nekāda vienošanās nav panākta, un pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, kas gūta, uzklausot abu pušu politiķus, iemesls tam ir savstarpēja neuzticēšanās un aizdomas, ka katra no partijām otrai pusei neatklāj visas kārtis.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Vienotība, kura pašlaik Rīgas domes vēlēšanu sarakstam nav spējusi atrast "lokomotīves", RP piedāvājusi proporcionālu pārstāvniecību pēc principa - aptuveni viens "zatleriešu" kandidāts uz katriem trim Vienotības kandidātiem. Sarakstā ar 63 kandidātiem valdības koalīcijas partnerim RP tas dotu 13 līdz 19 vietas. Turklāt pirmajā pieciniekā RP kandidātiem piedāvātas divas vietas, bet pirmajā desmitniekā - vēl trīs.

RP tas nedod līdzvērtīgu proporciju kopējā sarakstā ar Vienotību. Tomēr, spriežot pēc sarunās iesaistīto politiķu izteikumiem, piedāvātā kandidātu attiecība nebūtu galvenais klupšanas akmens sarunās par kopīgu startu Rīgā, ja Vienotība, kas iepriekš izmantojusi dažādas iekšējas kampaņas un sarakstu veidošanas viltības, lai panāktu pat savējo neievēlēšanu, spētu radīt uzticama partnera iespaidu un novērst bažas, ka šādi negodīgi paņēmieni tiks izmantoti pret RP.

RP interesi startam kopīgā sarakstā var izskaidrot ar partijas zemajiem reitingiem un to, ka tai nav pieejami tādi finanšu resursi kā Vienotībai. Savukārt Vienotība nav spējusi savam Rīgas sarakstam atrast "lokomotīves", kas mazina pievilcību tās kūrētajam kopīgajam sarakstam Rīgas domes vēlēšanās. Tāpat pastāv varbūtība, ka Vienotība neatklāj savu īsto mēra kandidātu, iespējams, no uzņēmēju vidus. Starp tādiem minēts, piemēram, Edgars Štelmahers, par ko Pietiek jau rakstījis. Vienotība ir raidījusi signālus, ka būtu gatava kopīgajā sarakstā startēt ar RP virzītu mēra kandidātu, ja tas būtu tik spēcīgs, ka palīdzētu tā dēvētajam "latviešu sarakstam" pacīnīties par uzvaru pār Ušakova SC.

RP, ja būs pārliecināta, ka Vienotība neizmantos to kā iespēju ministru portfeļu pārbīdei, atgūstot Ekonomikas ministriju, Rīgas mēra kandidātam kopīgā saraksta galvgalī varētu virzīt ekonomikas ministru Danielu Pavļutu. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, kas gūta no sarunām ar abu pušu politiķiem, Vienotība savam koalīcijas partnerim nesniedz solījumus neizjaukt esošo ministru portfeļu sadalījumu valdībā. Neoficiāli zināms, ka, Pavļutam kandidējot uz Rīgas mēra amatu, Ekonomikas ministrija visticamāk nonāktu Nacionālās apvienības pārziņā, kurai ir neproporcionāli maz ministru portfeļu - tikai divi, kamēr RP, kurai Saeimā ir tikai par divām deputātu balsīm vairāk, ir pieci ministru portfeļi.

Ekonomikas ministrijas izslīdēšana no RP rokām saistīta ar bažām, ka tiktu nobremzētas Pavļuta iesāktās reformas, piemēram, zaļās enerģijas subsidēšanā no valsts naudas, no kā līdz šim barojušies ar dažādām varas partijām saistīti sponsori. Atsevišķiem uz starppartiju sarunām par pašvaldību vēlēšanām deleģētajiem politiķiem radies iespaids, ka Vienotības deklarētā vēlme par kopīgu sarakstu ir tikai vārdi, jo tā, lai gan pauž ieinteresētību Pavļutā kā kopīgajā mēra kandidātā, nesniedz solījumus, ka ministru portfeļi netiks pārdalīti.

Vienotības pirmie numuri Rīgas domes vēlēšanu sarakstā visticamāk varētu būt bijušais kultūras ministrs, tagad premjera padomnieks Ints Dālderis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, politologs Veiko Spolītis, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna un vēl viens premjera padomnieks, eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes biroja vadītājs Pēteris Viņķelis.

Pavļuts ir viens no trim iespējamiem RP mēra kandidātiem, kas pašlaik dažādos formātos apspriesti visnopietnāk. Vēl minams RP Saeimas frakcijas deputāts, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, kurš nav teicis "nē" kandidēšanai, bet arī nav izrādījis lielu vēlmi pamest tikai pirms nepilna gada iesākto darbu Saeimā. Kā vēl viena kandidāte tiek apspriesta RP ietekmīgā juriste Inga Antāne, kura ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzītā valdes locekle Rīgas brīvostā un pašvaldību ministra Edmunda Sprūdža juridiskā padomniece. Pirms dažām nedēļām viņa kļuva par partijas Rīgas nodaļas vadītāju pēc tam, kad Vjačeslavs Dombrovskis, kurš ir noslogots darbā Saeimā, atteicās no šī amata, lai gan nodaļas balsojumā bija ieguvis lielāku atbalstu. Antāne un Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis visticamāk varētu būt RP virzītie kandidāti Rīgas saraksta pirmajā pieciniekā, ja kopīgs saraksts tomēr tiks veidots.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

FotoJampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Lasīt visu...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...