"Vienotība" valsts kontrolieres amatam piedāvā bijušo auditorfirmas "Rodl&partner" partneri Ivetu Rutkovsku
PIETIEK07.01.2013.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Apstiprinājušās prognozes, ka valsts kontroliera amatam valdošā partija Vienotība noskatījusi kādu ar lielajām ārvalstu auditorfirmām saistītu personu. Šim amatam Vienotība pirmdienas pēcpusdienā koalīcijas partneriem piedāvāja bijušo auditorfirmas Rodl&partner partneri Ivetu Rutkovsku.
Valsts kontroliera amatam Rutkovsku uzrunājis personiski premjers Valdis Dombrovskis, Pietiek apstiprināja pati auditore. Vēl pirmdienas rītā viņai bijusi saruna ar premjeru, bet citus komentārus Rutkovska neesot gatava sniegt līdz pirmdienas vakaram.
Valsts kontroliera kandidāta vārdu Vienotība vēl pirmdienas rītā nebija atklājusi arī koalīcijas partneriem no Nacionālās apvienības un Reformu partijas, liecina to pārstāvju Gaida Bērziņa un Vjačeslava Dombrovska Pietiek teiktais. Kad piektdienas vakarā kandidāta vārdu Vienotības frakcijas vadītājam Dzintaram Zaķim bija jautājis RP līderis Valdis Zatlers, pretī saņemta atbilde, ka Zaķis nav pilnvarots to izpaust. Piektdienas vakarā LTV diskusiju raidījumā 100.panta preses klubs Zaķis slepenību pamatoja ar kandidāta saudzēšanu no publiskas iztirzāšanas. Šāds arguments kandidātu publiskās apspriešanas iespējamai saīsināšanai bija populārs savulaik, kad pie varas bija Tautas partija.
Jau novembra pēdējās dienās Vienotība koalīcijas partiju sanāksmē bija piedāvājusi partneriem vienoties par kritērijiem, kādiem jāatbilst kandidātiem uz valsts kontroliera amatu, kā vēlamu izvirzot pieredzi auditora darbā. Kā Pietiek tobrīd neoficiāli norādīja Nacionālās apvienības un Reformu partijas politiķi, radušās aizdomas, ka Vienotība šādi cenšas sašaurināt pretendentu loku, jo valsts kontroliera amatam jau noraudzījusi kādu Vienotībai pietuvinātu auditoru.
Rutkovskai ir četrpadsmit gadu konsultantes un biznesa pasniedzējas pieredze finanšu un grāmatvedības jomā. Viņa ir zvērināta revidente un sertificēta nodokļu konsultante kopš 1995. gada. Rutkovska strādājusi apdrošināšanas akciju sabiedrībā Balta par vecāko iekšējo auditoru Centrālajā un Austrumu Eiropā. Pirms tam astoņus gadus strādājusi starptautiskajā audita kompānijā SIA Rodl & Partner, ieņemot rīkotājdirektores un valdes locekles amatu, kā arī kļūstot par partneri. Šobrīd Rutkovska ir valdes locekle auditorfirmā SIA Larssen Donoway Inkens, rāda Lursoft datubāze.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
