"Vienotības" reitingam nokrītot līdz 11,9%, saasinās iekšējie konflikti partijas vadībā
L. Lapsa02.10.2014.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
Partijas Vienotība reitingam dažas dienas pirms 12. Saeimas vēlēšanām nokrīt līdz rekordzemai atzīmei - 11,9%, vēl vairāk saasinājušies iekšējie konflikti partijas vadībā - Pietiek publicē izteiksmīgu partijas iekšējās sarakstes fragmentu, kas parāda sašutumu, kādu Vienotības vadībā izraisījušas ierindas biedru aktivitātes. Šīs sarakstes autentiskumu Pietiek telefoniski apliecināja vēstules autors Arvils Ašeradens.
---------- Pārsūtītā vēstule----------
|
Temats: |
Fwd: [Vienotibas biedri] Svarīgs paziņojums! |
|
Datums: |
Thu, 2 Oct 2014 10:59:08 +0300 |
|
No: |
Arvils Ašeraden <[email protected]> |
|
Kam: |
Cienījamie Vienotības biedri!
Vēlos Vidzemes kampaņas vārdā kategoriski norobežoties no deputātu kandidātu Boķa, Ķirša un Upenieka Vienotības vārdā izplatītās avīzes "Vienotība (attiecīgajam) novadam".
Vēlos paziņot, ka Vienotības kampaņas vadība šādas avīzes izdošanu nav ne saskaņojusi ne tai arī ir bijis kas zināms par šāda satura avīzes izdošanu.
Līdz šim Vidzemes kampaņas dalībnieki saskaņā ar Partijas Valdes apstiprinātiem kampaņas noteikumiem savas individuālās kampaņas ir saskaņojuši un koriģējuši saskaņā ar Kampaņas vadības norādījumiem, taču šī prakse būtiski atšķiras no vispārpieņemtās.
Vidzemes kampaņas vadības vārdā atvainojos visiem tiem, kam šis izdevums ir licies mulsinošs un īpaši tiem, kas jūtas aizskarti godīgā sacensības noteikumu neievērošanā.
Vienotības lielākā vērtība ir komandas darbs, aicinu to atcerērties līdz kampaņas beigām, kā arī īpaši pēc tās.
Vidzemes kampaņas vardā,
Arvils Ašeradens
Sent from my iPad
Jus sanemat so e-pastu, jo Jusu adrese ir ieklauta partijas Vienotiba diskusiju vestkopa. Ja nevelaties turpmak sanemt Vienotibas saraksti, sutiet pieprasijumu uz [email protected]
|
Temats: |
Fwd: [Vienotibas biedri] re, kādas avīzes |
|
Datums: |
Thu, 02 Oct 2014 12:30:49 +0300 |
|
No: |
Sarmite Elerte <[email protected]> |
|
Kam: |
Vēs joprojām Jūrmalas pastkastītē nav iekritusi Vienotības Vidzemes avīze, bet, lūk, šodien iekrīt uz spīdīga krītpapīra apdrukāts vēstījums, ka jūrmalnieku intereses aizstāvēs Boķis, Ķirsis un Upenieks...
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.