"Žurnālists" Melbiksis piesakās pie ziņām par karoga attēla zaimošanu
PIETIEK08.09.2015.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Sevi par žurnālistu dēvējošā interneta persona Didzis Melbiksis ir publiski pieteikusies saistībā ar ziņām par valsts karoga attēla zaimošanu internetā, - bez plašākiem komentāriem publicējam viņa izsūtītos pārmetumus ziņu aģentūrai LETA, kas atļāvusies šīs ziņas publiskot (saglabāta oriģinālā rakstība):
Sveicināti, ziņu aģentūra LETA,
Sakarā ar to, ka šajās dienās jūs esat izplatījuši ziņu ar virsrakstu "DP nesauks pie atbildības personas par valsts karoga zaimošanu attēlā internetā", es vēlos saņemt skaidrojumu no jums, un tas ir steidzami.
Jūs paši ļoti labi zināt, ka šī ziņa ir saistīta ar mani personīgi, un manas personas saistība ar tekstā aprakstīto notikumu nav nekāds noslēpums. Attiecīgi tās izplatīšanās ziņu portālos ietekmē mani publiskajā vidē, tāpēc lūdzu atbildēt operatīvi un pēc iespējas precīzi un detalizēti.
1. Kas ir šī konkrētā ziņu materiāla autors?
2. Kas konkrēti radīja interesi par šo vairākus gadus veco lietu - kas jūsuprāt tur bija jauns un aktuāls, par ko būtu jāziņo?
3. Ņemot vērā to, ka mana iesaistība minētajā notikumā nav noslēpums (gluži pretēji - tas jau sen ir vispārzināms fakts) - kā jūs izskaidrojat to, ka šāds materiāls tiek gatavots, nevaicājot manu viedokli?
4. Ziņu aģentūra LETA jau 2012. gadā ziņoja par to, ka kriminālprocess attiecīgajā lietā ir izbeigts. Kādā veidā, jūsuprāt, LETA ziņa par to trīs gadus vēlāk papildina ar kaut ko jaunu?
5. Kādā veidā ziņu aģentūra LETA domā kompensēt man personīgi nodarīto kaitējumu, izplatot šādus ziņu formā veidotus materiālus, kas jau paredzami varēja tikt izmantoti, lai celtu neslavu man?
Es vēlētos atgādināt, ka augsti novērtēju ziņu aģentūras LETA darbu kopumā, un vēlos uzsvērt, ka atsevišķas kļūdas atsevišķu žurnālistu darbā ir normāla parādība. Taču kļūdas ir jālabo, un nākotnē jāizvairās no pagātnes kļūdām. Ceru uz operatīvu un precīzu atbildi!"
Foto no Sverigesradio.se
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
