"Žurnālists" Melbiksis piesakās pie ziņām par karoga attēla zaimošanu
PIETIEK08.09.2015.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Sevi par žurnālistu dēvējošā interneta persona Didzis Melbiksis ir publiski pieteikusies saistībā ar ziņām par valsts karoga attēla zaimošanu internetā, - bez plašākiem komentāriem publicējam viņa izsūtītos pārmetumus ziņu aģentūrai LETA, kas atļāvusies šīs ziņas publiskot (saglabāta oriģinālā rakstība):
Sveicināti, ziņu aģentūra LETA,
Sakarā ar to, ka šajās dienās jūs esat izplatījuši ziņu ar virsrakstu "DP nesauks pie atbildības personas par valsts karoga zaimošanu attēlā internetā", es vēlos saņemt skaidrojumu no jums, un tas ir steidzami.
Jūs paši ļoti labi zināt, ka šī ziņa ir saistīta ar mani personīgi, un manas personas saistība ar tekstā aprakstīto notikumu nav nekāds noslēpums. Attiecīgi tās izplatīšanās ziņu portālos ietekmē mani publiskajā vidē, tāpēc lūdzu atbildēt operatīvi un pēc iespējas precīzi un detalizēti.
1. Kas ir šī konkrētā ziņu materiāla autors?
2. Kas konkrēti radīja interesi par šo vairākus gadus veco lietu - kas jūsuprāt tur bija jauns un aktuāls, par ko būtu jāziņo?
3. Ņemot vērā to, ka mana iesaistība minētajā notikumā nav noslēpums (gluži pretēji - tas jau sen ir vispārzināms fakts) - kā jūs izskaidrojat to, ka šāds materiāls tiek gatavots, nevaicājot manu viedokli?
4. Ziņu aģentūra LETA jau 2012. gadā ziņoja par to, ka kriminālprocess attiecīgajā lietā ir izbeigts. Kādā veidā, jūsuprāt, LETA ziņa par to trīs gadus vēlāk papildina ar kaut ko jaunu?
5. Kādā veidā ziņu aģentūra LETA domā kompensēt man personīgi nodarīto kaitējumu, izplatot šādus ziņu formā veidotus materiālus, kas jau paredzami varēja tikt izmantoti, lai celtu neslavu man?
Es vēlētos atgādināt, ka augsti novērtēju ziņu aģentūras LETA darbu kopumā, un vēlos uzsvērt, ka atsevišķas kļūdas atsevišķu žurnālistu darbā ir normāla parādība. Taču kļūdas ir jālabo, un nākotnē jāizvairās no pagātnes kļūdām. Ceru uz operatīvu un precīzu atbildi!"
Foto no Sverigesradio.se
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
