Iesaki rakstu: 
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) tūlīt pēc ceturtdienas balsojuma, kurā parlaments bija izpestījis deputātu Aināru Šleseru, neatļaujot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) veikt kratīšanu viņa dzīvesvietā, aizsteidzās, izvairoties no viņas komentāru gaidošajiem žurnālistiem. Pēc žurnālistu uzstājības sabiedrisko attiecību padomnieks Āboltiņu atveda atpakaļ, un spīkere nelabprāt stājās TV kameru priekšā. Saērcināta, ka viņai jākomentē Saeimas skandalozais balsojums, Āboltiņa, kura mīl izteikties par Saeimas prestiža celšanu kā savu galveno uzdevumu, piecirta kāju, steidzinot TV operatorus. „Nu ātrāk taču! Man taču ir dienaskārtība!" kāju ar troksni pret zemi sizdama, žurnālistiem uzkliedza Āboltiņa. Viņas sabiedrisko attiecību padomnieks pēc tam bija uztraukts interesējies, vai tas tiks rādīts TV ziņās, tomēr neviens operators šo Āboltiņas dusmu izvirdumu nebija paguvis nofilmēt. Pietiek pilnā apmērā publicē Saeimas priekšsēdētājas teikto.
„Es joprojām uzskatu, ka šīs Saeimas prestižs un visa darbība ir daudz augstāka nekā iepriekšējās Saeimas darbība un balsojumi. Pirmām kārtām, Saeima ir atvērta cilvēkiem. Saeimā notiek dažāda veida pasākumi, kuros runā par valsts attīstību. Saeimā notiek ārpolitikas debates, no 100 deputātiem 27 deputāti ir gatavi kvalitatīvi runāt un diskutēt par ārpolitiku. Saeimā tiek organizēts jauniešu parlaments, kurā jauni cilvēki, kuriem ir jāveido mūsu valsts nākotne, kuriem ir jāinteresējas par politiku, to arī darīs. Tie ir šie jautājumi, kas, manuprāt, ceļ Saeimas prestižu.
Deputāti, kas šodien savu lēmumu izdarīja balsojot, savu izvēli, kāpēc viņi balsoja vienādi vai otrādi, publiski pamatoja saviem vēlētājiem, un, manuprāt, tas ir ļoti svarīgi – netika teikts viens un darīts cits. Manuprāt, par šiem argumentiem, kuri no tribīnes publiski izskanēja, ir jājautā vēlētājiem, kādā veidā viņi vērtē to.
Šodien deputāti izdarīja izvēli konkrētā balsojumā un konkrēto balsojumu pamatoja. Es ļoti ceru, ka arī balsojumā par prezidentu būs debates.
Es domāju, ka Saeimas deputāti šodien pirmo reizi ļoti ilgā laikā, savu izvēli izdarot, pamatoja, kādēļ viņi tādu izvēli izdara. Un acīmredzot šie deputāti rēķinās ar to, ko viņu vēlētājs par to domā. Varbūt jājautā šo deputātu vēlētājam, vai viņi atbalsta šādu rīcību, vai viņi atbalsta pretējo rīcību – to deputātu, kuri šodien palika mazākumā.
Es atkārtošu vēl vienreiz, ka šodien deputāti pamatoja savu balsojumu, un jautājums, vai šis balsojums, kuru pamatoja gan Vienotība ar nacionālo bloku, un arī otra puse – visi politiskie spēki, kuri balsoja pret šādu lēmumu, savu izvēli pamatoja. Tur bija argumenti, atbalstāmi vai ne – ir jautājums šo deputātu vēlētājiem.”
Par KNAB un ģenerālprokuratūras lūgumu ļaut kratīšanu Šlesera dzīvesvietā nobalsoja 35 klātesošie deputāti no Vienotības un Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK. Pret nobalsoja 5 klātesošie Šlesera frakcijas biedri no Par labu Latviju, kā arī divi Zaļo un zemnieku savienības deputāti – Vitauts Staņa un Iveta Grigule. Balsojumu izšķīra 37 deputāti, kas atturējās – visa Saskaņas centra frakcija un daļa PLL.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
