Iesaki rakstu: 
5627 lati – tāda summa ik mēnesi no Saeimas budžeta tiek tērēta parlamenta spīkeres, Vienotības un Jaunā laika līderes Solvitas Āboltiņas biroja darbinieku algošanai. Tostarp 1163 latus pirms nodokļu nomaksas par politisku padomu sniegšanu Āboltiņai ik mēnesi no Saeimas budžeta saņem par Vienotības pelēko kardinālu vai kasieri kuluāros dēvētais Edgars Jaunups. Filozofs, tagad reklāmas tekstu autors Ilmārs Šlāpins, kurš savulaik rakstījis runas Andrim Šķēlem un Aigaram Kalvītim, bet nu šo pašu pakalpojumu sniedz Āboltiņai, no Saeimas budžeta atalgojumu nesaņemot. Šlāpins ir algots darbinieks reklāmas aģentūrā McCann Erickson Riga, ar ko ir līgums Vienotībai. Pietiek jau rakstīja, ka Šlāpina spalvai pieder arī Kalvīša „trekno gadu” apzīmējums.
Jaunups nav vienīgais ar Vienotību politiski saistītais cilvēks, kurš par darbu Āboltiņas labā algu saņem no Saeimas budžeta. Lielāko atalgojumu Āboltiņas komandā saņem viņas biroja vadītāja Gunda Reire – 1465 latus pirms nodokļu nomaksas. Reire ir šim amatam politiski izraudzīts cilvēks, viņu saista radniecīgas saites ar Vienotības frakcijas deputātu Jāni Reiru, kurš ir viņas dzīvesbiedrs.
Otrs lielākais atalgojums ir Āboltiņas ārlietu padomniekam Uģim Bambem – 1305 lati pirms nodokļu nomaksas. Bambe šo amatu ieņēma arī iepriekšējā Saeimas spīkera Gudara Daudzes birojā. Viņš iepriekš strādājis Ārlietu ministrijā un norīkot parlamenta priekšsēdētājam padomnieku no diplomātu vidus ir tradīcija, ņemot vērā, ka spīkera pienākumos ietilpst arī valsts reprezentēšana ārpolitiskos kontaktos.
Kopš marta Āboltiņai ir arī padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos. Šo amatu ieņem līdzšinējais finanšu ministra preses sekretārs vēl no Einara Repšes laikiem Aleksis Jarockis. Viņa alga mēnesī pirms nodokļu nomaksas ir 1100 latu. Saeimas priekšsēdētājai arī pienākas no parlamenta budžeta algota sekretāre palīdze. Šo amatu ieņem Vineta Danielsone, kuras alga pirms nodokļu nomaksas ir 594 lati, Pietiek uzzināja no Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja sniegtās informācijas.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
