Iesaki rakstu: 
Tiesnesis izsludināja pārtraukumu un izgāja no zāles, bet prasītāja pārstāvis, tieslietu ministra Jāņa Bordāna dēls Toms Bordāns tiesas zālē piegāja pie tiesas sekretāra datora un veica manipulācijas ar to. Kad atgriezās tiesas sekretāre, Toms Bordāns tam pievienoja caur kabeli savu viedierīci un deva norādījumus tiesas sekretārei, kādas darbības ir jāizpilda, - aizvadītajā nedēļā Pietiek publicēja šādu lasītāja stāstījumu un to apliecinošu video. Savukārt pats advokāts T. Bordāns apgalvo, ka tā esot normāla prakse un viņš vienmēr tā rīkojoties. Kamēr Zvērinātu advokātu padome un attiecīgās tiesas vadība klusē, publicējam T. Bordāna skaidrojumu:
- Vai jūs tā vienmēr rīkojaties tiesas zālē, kā aprakstīts pietiek.com publikācijā, un uzskatāt to par normālu praksi?
- Tā ir normāla prakse. Es vienmēr tā rīkojos.
- Pēc jūsu domām, tas ir pieņemami, ka jūs ejat pie tiesas sekretāres datora?
- Ja ir nepieciešams, tad jā.
- Jums nešķiet, ka tas ir tiesas ētikas pārkāpums?
- Jūs pat nezināt, kas tur notika. Neesat informēta. Tur nekas absolūti nepareizs nenotika.
- Jūs domājat, ka jebkurš advokāts var iet pie tiesas sekretāres datora un veikt savus ierakstus?
- Jūs vispār zināt, kas tur notika?
- Es esmu lasījusi to rakstu.
- Nu un tajā rakstā taču nekas nav rakstīts. Kas tur notika? Ko es darīju? Kas jūs esat par žurnālisti, jūs man nejautājat, kas tur notika, bet jūs prasāt komentāru par savu apgalvojumu, kur jūs nemaz nezināt, kas ir noticis.
- Nu tad izstāstiet savu versiju par to, kas tur notika.
- Tur nav nekāda versija. Tas ir fakts. Lietā bija problēmas atskaņot disku tehnisku iemeslu dēļ, un tādēļ es no sava datu nesēja šo ierakstu, kuru es biju iesniedzis jau pagājušā gada septembrī, ierakstīju no sava datu nesēja. Tāpēc, ka disks, kuru es biju nosūtījis, tiesai tehnisku kaut kādu iemeslu dēļ neatskaņoja. Tas viss ir piefiksēts lietas materiālos. Tiesas sēdē tika veikts audio ieraksts. Un tādi apgalvojumi, ka es esmu kaut ko mainījusi ierakstos, kā jūs sakāt, jūs apgalvojat. Un ja jūs man zvanāt un sakāt kaut kādus apgalvojumus, jums viņi vispirms jāpārbauda. Vai arī objektīvi jāuzdod man jautājums par to, kāda situācija tur notika. Tā ir pilnīgi normāla situācija. Jā, es ierakstīju video ierakstu, un tiesas sēdes laikā tika nolemts, ka tas tiks pievienots tiesas materiāliem e-lietā, kas šobrīd tiek vesta tiesvedība, kur ir izdarīti grozījumi visos procesuālajos likumos, ka ir elektroniskās lietas, kas atrodas – mums ir elektroniskie dokumenti. Un tas ir pilnīgi apmelojošs komentārs tas, kas tur ir ierakstīts no šī cilvēka puses.
- Bet kur otras puses procesa dalībniekiem ir garantija, ka jūs tajā datu nesējā bijāt iekļāvis tieši to pašu ierakstu, kas bija tajā diskā, kas bija lietas materiālos?
- Ja viņiem ir šādas grūtības to noskaidrot, viņi var pieteikt ekspertīzi, vērsties valsts policijā un savādāk, tai skaitā varēja paši iepazīties savlaicīgi ar lietu un mēģināt apskatīties šo disku, ko viņi nebija darījuši. Visdažādākās iespējas. Un ja ir kaut kāda apgalvojumi, ka es esmu tagad kaut ko viltojis vai kaut kas tamlīdzīgs, viņi var vērsties policijā.
Lasītāja stāstījums un videoieraksts atrodami šeit.
Seko mums 
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
