Aicinām noraidīt partnerības likumprojektu pakotni
Kristīgo konfesiju vadītāji**04.11.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministrija 2023. gada oktobrī ir sagatavojusi likumprojektu pakotni, ar kuru paredzēts ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerības institūtu, un kas tuvākā laikā tiks izskatīts Saeimā.
Kā sacīts ziņojumā, kas nosūtīts Saeimas Juridiskajai komisijai, šis institūts “būs jauns veids, kādā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības un paredzēt noteikta veida sociālo un ekonomisko aizsardzību”.
Šajā sakarā Latvijas kristīgās konfesijas atgādina, ka līdzīgi un izteiksmes veidā pat gandrīz identiski partnerattiecību reģistrācijas likumprojekti (Kopdzīves likums, Dzīvesbiedru likums, Civilās savienības likums u. c.) jau iepriekš ir virzīti Saeimā un noraidīti. Pretargumentus šiem mēģinājumiem izveidot laulībai paralēlu pāru kopdzīves institūtu esam jau daudzkārt uzskaitījuši, tāpēc arī šobrīd mūsu nostāja ir noraidoša.[1]
Uzsvērsim, ka partnerības reģistrācija nebūt nav viss, ko vēlas panākt šī un līdzīgu likumprojektu virzītāji un viņu atbalstītāji, ko skaidri parāda citu Eiropas un pasaules valstu 21. gadsimta pirmo gadu desmitu pieredze. Partnerattiecību reģistrācijai drīz vien seko prasība pēc “viendzimuma laulībām” un prasība pēc bērnu adopcijas. Ieviešot reģistrējamas partnerattiecības, kas pieejamas gan homoseksuāliem, gan heteroseksuāliem pāriem, tas atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai uz diskriminācijas aizlieguma pamata de facto noved arī pie viendzimuma laulību atzīšanas. Šo saikni uzsvēris arī bijušais Latvijas prezidents un tieslietu zinātņu doktors* Egils Levits.[2]
Latvijas kristīgo konfesiju skatījums uz visu šo jautājumu ir nemainīgs. Valstij ir pienākums reģistrēt, atzīt un tiesiski, sociāli un ekonomiski aizsargāt tikai viena veida pāru savienību – laulību starp sievieti un vīrieti. Šī ir vienīgā savienība, kurā dzimušie un augušie bērni pilnā mērā bauda vecāku rūpju un mīlestības augļus, turklāt saņem tos ne tikai no katra vecāka, bet arī no laulāto vecāku savstarpējā uzticībā, padevībā un devībā balstītajām attiecībām.
Attiecībā uz personām, kuras nevar stāties laulībā, atgādinām, ka ikviens Latvijas pilsonis jau tagad var noslēgt civiltiesiskos līgumus pie notāra, lai risinātu savus mantiskos un citus jautājumus. Šo jautājumu risināšanai nav nepieciešams veidot partnerības institūtu.
Daudzkārt esam uzsvēruši – visi vīriešu un sieviešu pāri, kuri dzīvo nereģistrētās attiecībās, ir aicināti uz laulību. Laulības institūta stiprināšanas nolūkos esam arī mudinājuši tiesiski attīstīt saderināšanās institūtu, kas atbalstītu tos pārus, kuri vēl tikai apdomā savu lēmumu un gatavojas laulībai – nešķiramai savienībai uz mūžu, atvērtai dzīvībai un bērnu audzināšanai. Ar satraukumu vērojot sarūkošos dzimstības rādītājus Latvijā, varam tikai atkal un atkal uzsvērt laulības institūta, t. sk. Svēto Rakstu atklāsmē balstītas seksuālās intimitātes stiprināšanas nozīmi.
Aicinām Latvijas Republikas Saeimā ievēlētos deputātus un Ministru kabineta locekļus nelokāmi sargāt laulību, nebūvējot tai blakus, aizmugurē vai priekšā cita veida partnerības institūtus.
Tās sabiedrības, kuru likumi un kārtība nonāk pretrunā ar Svētajiem Rakstiem, nevar pastāvēt ilgtermiņā. Mēs vēlam Latvijai pastāvēt cauri gadsimtiem, nezaudējot Dieva svētību.
Dievs, svētī Latviju!
* Egils Levits nav tieslietu zinātņu doktors
** Viktors Stulpins
Romas katoļu Baznīcas Liepājas diecēzes bīskaps
Latvijas Bīskapu konferences priekšsēdētājs
Jānis Vanags
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps
Kaspars Šterns
Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps
Modris Ozolinkevičs
Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps
Imants Ģipslis
Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības prezidents/bīskaps
Vilnis Gleške
draudzes “Prieka Vēsts” vecākais mācītājs
[1] https://pargimeni.lv/desmit-kristigo-baznicu-vaditaji-uzruna-saeimas-deputatus/
[2] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/levits-partnerattiecibu-regulejums-var-novest-lidz-viendzimuma-laulibu-atzisanai.a120964/
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
