Aicinām rast risinājumus un nodrošināt Jaunā Rīgas teātra atgriešanos mājās 2023. gadā
Jaunā Rīgas teātra darbinieki02.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs, Jaunā Rīgas teātra darbinieki, vēršamies pie valsts izpildvaras un likumdevējvaras augstākajiem pārstāvjiem ar aicinājumu iesaistīties un rast risinājumu bezgalīgajai mūsu teātra ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcijai, kura, mūsuprāt, atspoguļo kopējo Latvijas valstij piederošo ēku būvniecības, rekonstrukcijas un pārraudzības procesu nesakārtotību.
2017. gadā rudenī atstājām teātra vēsturisko ēku un jau sesto teātra sezonu aizvadām Miera ielā 58a. Šo gadu laikā pasaulē ir notikušas trīs olimpiskās spēles, Lielbritānija ir izstājusies no Eiropas Savienības, ir piedzīvota Covid pandēmija un divi ASV prezidenti, Latvijā ir notikušas divas Saeimas un divas pašvaldību vēlēšanas, XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki un XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, uzbūvēta Latvijas Universitātes Zinātņu māja (20 000 m2, 2017-2018), kultūras un izklaides centrs Hanzas perons (2800 m2, 2017-2019), kultūras centrs Siguldas Devons (3453 m2, 2016-2018), Muzeju krātuve (34 000 m2, 2017-2019), kultūras centrs Ulbrokas pērle (4954 m2, 2017-2020), Ventspils koncertzāle Latvija (6883 m2, 2020-2022), zinātnes centrs Vizium Ventspilī (6270 m2, 2019-2022), veikta Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā (2018-2021), Rīgas cirka pārbūves pirmā kārta (4850 m2, 2021-2022) un realizēti citi izglītības un kultūras ēku būvniecības projekti, kuri diemžēl pamatā ir privātu investoru vai pašvaldību pārvaldībā.
Esot pagaidu telpās Miera ielā, sešu sezonu laikā Jaunajā Rīgas teātrī (turpmāk – JRT) esam radījuši 40 jauniestudējumus un līdz šīs sezonas beigām būsim nospēlējuši vairāk nekā 1500 izrādes, esam izskolojuši jaunos JRT aktierus un dubultojuši JRT aktieru trupu.
Šo sešu sezonu laikā ko ir piedzīvojusi mūsu ēka? Divus līgumus ar būvniecības kompānijām, trīs VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājus (kopumā kopš projektēšanas sākuma 2013. gadā tie bija vismaz seši), ziemu bez jumta, neskaitāmas sapulces, solījumus, nodošanas termiņu pārlikšanu ik gadu un projekta sadārdzinājumus.
Par ēkas rekonstrukciju atbildīgā valsts kapitālsabiedrība Valsts nekustamie īpašumi (turpmāk – VNĪ) līdz šim nav spējusi veiksmīgi novadīt un pabeigt 9767 m2 lielas ēkas rekonstrukciju un arī šobrīd nespēj nosaukt pamatotus termiņus projekta noslēgšanai. Rekonstrukcijas termiņu pagarinājums ir viens no būtiskiem riskiem nepieciešamajam finansējuma pieaugumam arī nākotnē. Neatbalstām VNĪ atbildības novelšanu uz darbu izpildītājiem – būvnieku pārstāvjiem vai apakšuzņēmējiem, jo atbildību par ēkas rekonstrukciju valsts ir deleģējusi VNĪ, kura ir tiesīga arī iniciēt attiecīgo normatīvo aktu un procesu izmaiņas, ja tādas ir nepieciešamas.
Publiskā komunikācijā VNĪ savu atbildību neatzīst un visu vainu noveļ uz būvniekiem, likumiem un pasaules krīzēm. Iespējams, valstiskā līmenī ir jāizvērtē kultūras iestādēm paredzēto ēku pārvaldības modelis un to būvniecībai/rekonstrukcijai jāpiesaista cits būvniecības projektu vadītājs. Ja VNĪ patstāvīgi nespēj apzināt sava organizētā un pārvaldītā procesa trūkumus un neredz iespēju, kādi uzlabojumi ir jāveic, valsts institūcijām, kuru pakļautībā VNĪ darbojas, ir jāiesaistās.
Mēs atbalstām JRT mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa š.g. 18. janvārī publiskoto paziņojumu un vēlreiz apliecinām, ka februārī JRT notiks pēdējā pirmizrāde šajā sezonā teātra pagaidu telpās Miera ielā 58a. Jauniestudējumus, kas bija iecerēti un jau gatavoti Lāčplēša ielas zālēm 2023. gada pavasarī, šajā sezonā skatītājiem nepiedāvāsim.
Aicinām rast risinājumus un nodrošināt JRT atgriešanos mājās 2023. gadā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.